La boda letona - Latviešu kāzas

Si tenemos que ir a una boda letona, hay que estar preparado para todo. No es una ceremonia, comida o cena y baile con barra libre.

Para entender mejor la boda letona de hoy en día podéis conocer las tradiciones antiguas de la boda letona pulsando aquí.

Lo primero que hay que tener en cuenta es que las bodas en Letonia duran al menos dos días. Antiguamente duraban tres pero hoy en día la compra de la novia la suelen hacer antes de la ceremonia. Otra cosa distinta de la boda española son los padrinos. No es ni la madre del novio, ni el padre de la novia, pueden ser de familia (pero nunca los padres) o bien amigos. Hay gente que hasta contrata a los padrinos.

Las tradiciones antiguas de la boda letona – Senlatviešu kāzu tradīcijas

Hoy en día hemos conservado algunas de las tradiciones antiguas de la boda letona y para entender mejor como celebramos la boda hoy, nos vendría bien conocer su historia.

Antiguamente la boda duraba al menos tres días. Además solía empezar la celebración de la boda los martes o los jueves porque no se podía casar en domingo, ya que era un día de descanso.

Puré de manzana con leche condensada – Ābolu biezenis ar iebiezināto pienu

De pequeña para mí era la cosa más rica del mundo y lo comía con muchísimas ganas.

Esta receta lleva leche condensada que es algo nuevo para mí, pero no por eso está menos rica.

Analīze ‘Kāzas Spānijā’ – Análisis ‘Bodas en España’

Mēs zinām, kā kāzas svin Latvijā, bet ne Spānijā. Ir lietas, kas sakrīt, bet ir arī savas atšķirības.

El Día del Profesor – Skolotāju diena

Hoy es el Día del Profesor en Letonia y en otros países y por eso esta vez es la ocasión adecuada para contar como lo celebramos en Letonia.

Ensalada de palitos de cangrejo – Krabju salāti

Aunque la receta es con palitos de cangrejo, la ensalada está igual de rica sin los palitos.

Flamenkīni - Flamenquines

Lai arī ļaudis flamenkīnu izcelsmi piedēvē Andalūzijas pilsētai Kordovai (Córdoba), to radītājs ir anduhietis (andujareño) Manuels Gavilāns (Manuel Gavilán). Ēdiens ieguva savu nosaukumu krāsas dēļ pateicoties flāmiem, kas pavadīja Kārli V. Sakultā ola ir tā, kas dod šo nokrāsu.

Sopa de acedera – Skābeņu zupa

Ingredientes para tres platos:

Costilla

Acedera 250 g

Patatas 2

Sal

Especias

Huevos cocidos 3

Svētā Fermina svētki Pamplonā – Los Sanfermines en Pamplona

Katru gadu, no 6.-14.jūlijam tiek svinēti svētki par godu Navarras (Navarra) aizbildnim (nevis Pamplonas, kā daudzi domā) Svētajam Ferminam (San Fermín). Tā jau kļuvusi par tradīciju, kas pazīstama visā pasaulē, galvenokārt, pateicoties Ernestam Hemingvejam un viņa romānam „Un saule lec”. Vērši ir tikpat svarīga svētku sastāvdaļa kā drosmīgie skrējēji, kas vienmēr cenšas būt vēršiem priekšā. Čupinaso (chupinazo – skaļš šāviņa troksnis) atklāj svētkus, kas ilgst 9 dienas, un uz kuriem ierodas ļaudis no visām pasaules malām.

Slotas pērienu svētki – Los Escobazos

7.decembrī, Nevainīgās Ieņemšanas dienas (festividad de la Inmaculada Concepción) priekšvakarā Harandilja de la Vera (Jarandilla de la Vera) ir gatavi kādam īpašam notikumam. Viņi to dēvē par ‘Slotas pērienu svētkiem’. 

Harandilja de la Vera atrodas Kaseresas (Cáceres) rajonā, Ekstremadūras (Extremadura) reģionā.

Ibi Iemiltoto svētki – Fiesta de los Enharinados de Ibi

Iemiltoto svētkus (Fiesta de los Enharinados o els Enfarinats) vai arī „Jauno taisnīgumu” (Justicia Nueva o Justícia Nova) svin 28.decembrī. Tas notiek Ibi (Alikantē (Alicante), Valensijas reģionā (Comunidad Valenciana)).

Svētku ideja ir cīņa starp divām pusēm, kur izmanto miltus, dārzeņus un raķetes, par to, kurš ieņems pilsētas domes amatus, protams, arī mēra vietu.

Tomātu kaujas – La Tomatina

Bunjola (Buñol) ir pilsēta, kas atrodas Valensijas reģionā. Šī pilsēta visā pasaulē ir slavena ar savām tomātu kaujām (La Tomatina), kas notiek augusta pēdējā trešdienā. Šo interesanto un visai sarkano svētku pirmsākumi meklējami 1945.gadā.

Seviljas pavasara svētki – La Feria de Abril de Sevilla

Lai arī daudzas andalūziešu pilsētas svin savus svētkus un tagad jau tas ir izplatījies visā Spānijā, kā piemēram, Barselonā, Madridē un Valensijā, tieši Seviljas pavasara svētki (La Feria de Abril) ir tie, kam ir visvairāk tradīciju un cilvēku interesētība.

Milži un lielgalvji – Gigantes y cabezudos

Milži un lielgalvji ir populāra tradīcija Rietumeiropā un Latīņamerikā. Tā sastāv no gājiena, kurā piedalās lielas dejojošas figūras, ka iedrošina un iepriecina cilvēkus – milži (gigantes) [1.bilde], kā arī dīvainas figūras, kas seko cilvēkiem un tos biedē – lielgalvji (cabezudos) [2.bilde].

Valensijas ‘Las Fajas’ – Las Fallas de Valencia

‘Las Fajas’ ir svētki, kas tiek svinēti Valensijā un tās apkārtnē no 15.-19.martam. Šie svētki tiek svinēti arī par godu galdnieku aizgādnim Svētajam Jāzepam (San José).