Flamenkīni - Flamenquines

Lai arī ļaudis flamenkīnu izcelsmi piedēvē Andalūzijas pilsētai Kordovai (Córdoba), to radītājs ir anduhietis (andujareño) Manuels Gavilāns (Manuel Gavilán). Ēdiens ieguva savu nosaukumu krāsas dēļ pateicoties flāmiem, kas pavadīja Kārli V. Sakultā ola ir tā, kas dod šo nokrāsu.

Sangrija – Sangría

Sangrijas pirmsākumi meklējami Spānijā  XIX gadsimta sākumā, lai arī pastāv otra versija, ka tā nāk no Antiļu salām (Antillas), kad tās piederēja pie britu kolonijām. Sangrija jau kļuvusi par tradicionālu dzērienu arī Argentīnā, pateicoties lielai spāņu imigrācijai no 1860.līdz 1960.gadam.

Sangrijas nosaukums nāk no vārda ‘sangre’, kas nozīmē ‘asinis’. Ja paskatāmies uz sangrijas krāsu, tad saprotam, no kurienes šis nosaukums.

Sīpolu riņķīši/ gredzeni – Aros de cebolla

Sastāvdaļas:

Liels sīpols                              1

Milti                                         1 glāze

Cepampulveris                        1 tējkarote

Sāls un pipari pēc patikas

Olas dzeltenums                      1

Piens                                       1 glāze

Eļļa                                          1 ēdamkarote

Eļļa cepšanai

Gaspačo - Gazpacho

Gandrīz pirms gada mācījāmies gatavot tradicionālu auksto zupu ‘salmoreho’ (salmorejo), kas nāk no Andalūzijas. Nu kārta pienākusi vistradicionālākajai spāņu ausktajai zupai ‘gaspačo’, kas labi pazīstama visā pasaulē. Katrā mājā to gatavo mazliet citādi, bet mēs šoreiz izvēlējāmies recepti no Havija receptēm.

Rebuhito – Rebujito

Rebuhito ir tipisks dzēriens Andalūzijā (Andalucía), ko gatavo no heresa jeb šerija veida mansanija (manzanilla) vai fino (fino) sajaukuma ar gāzētu ūdeni ar citrona-laima garšu, bet, ja tā nav, tad varam izmantot Sprite vai 7Up. Par heresa vīniem sīkāk varam lasīt šeit. Šo dzērienu mēdz arī pagatavot ar piparmētru lapām.

Rebuhito parasti dzer Pavasara svētkos Seviļjā (Feria de Abril de Sevilla). Ārpus Andalūzijas rebuhito sāka iepazīt tikai 90.gados. Dzērienu popularizēja ar mērķi iepazīstināt jaunu publiku ar heresa mansaniju (manzanilla).

Vasaras sarkanvīns – Tinto de verano

‘Tinto’ = sarkanvīns

‘Verano’ = vasara

Šis ir ļoti viegli pagatavojams dzēriens, ko parasti dzer karstajās vasaras dienās.

Vasaras sarkanvīns radies bārā “Vargas”, kas atrodas uz Kordovas (Córdoba) šosejas. Tagad tas asociējas ar karstu vasaras dienu, ūdens tuvumā, ja iespējams, un draugiem, kas kopīgi bauda šo gardo dzērienu.

Kalimočo – Kalimotxo/ Calimocho

Kalimočo (kalimotxo - basku valodā, calimocho - spāņu valodā) ir atspirdzinošs dzēriens, kas pagatavots no kolas (Coca-cola) un lēta sarkanvīna.

Vārds ‘kalimočo’ radies 1970.gados. Tā izcelsme nav īsti zināma, bet pastāv vairākas versijas.

Populārākā versija jau ir kļuvusi par leģendu. Darbība notiek Basku zemē 1972.gadā Algortas pilsētas Puerto Vieho (Puerto Viejo) daļā. Iedomājamies pilsētas svētkus ar visiem tiem piederošiem tirgotājiem, to skaitā dažādu dzērienu tirdzniecības vietas ar bāra leti. Vienā no tādām tirgotāji pamanīja, ka pārdošanai domātais vīns bija sabojājies un, pirms tā izmešanas, viņiem ienāca prātā doma sajaukt to ar kādu citu dzērienu, lai nezaudētu naudu.  Sajaukuma izgudrotāji bija divi vīri, saukti Kalimero (Kalimero) un Močo (Motxo). Cilvēkiem garšoja jaunizgudrotais kokteilis un viņiem par godu, to sāka saukt par kalimočo. Līdz 1980.gadam dzēriens ātri kļuva pazīstams Basku zemē un Navarrā, bet vēlāk jau visā Spānijā.

Sasistās olas – Huevos rotos

Sastāvdaļas (2 personām):

Kartupeļi 3

Šķiņķis

Olas 2

Eļļa

Sāls

Torrihas – Torrijas

Torrihas (torrijas) ir tipisks Svētās Nedēļas (Semana Santa) ēdiens. Tās ir saldas un ļoti garšīgas, un pats svarīgākais, viegli pagatavojamas.

Sastāvdaļas:

Piens 0,5l

Baltmaize

Kanēļa standziņa

Olas 3

Kanēlis

Cukurs

Eļļa

Kroketes – Croquetas

Sastāvdaļas:

Šķiņķis        200g
Olīveļļa        6 ēdamkarotes
Milti            3 ēdamkarotes
Piens           2 glāzes
Sīpols          ½
Sāls
Rīvmaize
Olas            2
Olīveļļa cepšanai

Lai pagatavotu krokešu masu, sagriežam sīpolu un liekam cepties pannā ar 6 ēdamk.olīveļļu. Ja nav olīveļļas, protams, varam izmantot arī saulespuķu eļļu. Bet, ja negaršo sīpolus, tad izlaižam šo pirmo punktu.

Spāņu virtuļi – Churros

Ja braucam uz Spāniju, tad šis ir viens no tiem tipiskajiem ēdieniem, kas noteikti jānogaršo. Mūsu izpratnē tie varētu virtuļi spāņu gaumē, bet rakstā tomēr turpināšu lietot vārdu ‘churros’ (čurros).

Ziemassvētku saldumi Spānijā – Dulces Navideños en España

Jau sākoties Ziemassvētku laikam (ar pirmo adventi) veikalos ir iespējams iegādāties tradicionālos Ziemassvētku saldumus, kas nav mazums. Tos ne tikai iespējams iegādāties, bet, protams, ka viena daļa cilvēku tos gatavo arī  paši savām rokām.

Šo saldumu ražošana sākas vairākus mēnešus pirms Ziemassvētkiem, lai pēkšņi neaptrūktos šie tik ļoti garšīgie saldumi.

Pringadas

Šis ēdiens ir ļoti viegli pagatavojams. Parasti to gatavo pēc migām, jo tiek izmantotas no tām pāri palikusī maizes garoza. Ēdiens nosaukumu ieguvis no spāņu darbības vārda 'pringar', kas nozīmē 'smērēt', jo tieši to arī darām, lai pagatavotu, smērējam maizes garozu ceptā sīpolā, olīveļļā un čoriso taukos.

Maizes drupatas - Migas

Sākšu ar to, ka liels paldies jāsaka Esterei (Esther) par stāstīšanu, rādīšanu un darīšanu, lai mums visiem būtu skaidrs kā pagatavot šo vienreizējo ēdienu. 

'Migas' tulkojumā no spāņu valodas nozīmē 'drupatas'. Šis ir tipisks ganu ēdiens, saukts arī 'ganu drupatas', 'maizes drupatas', jo gani tā pagatavošanai izmanto pārpalikušu, mazliet sakaltušu maizi. Migas tika un jorpojām tiek ēstas cūkas nokaušanas svētkos, kas ilgst 3 dienas, lai arī mūsdienās tos rīko reti. Tās tipiskas Lamančā (La Mancha), Mursijā (Murcia), Andalūzijā (Andalucía), Ekstremadurā (Extremadura), Aragonā (Aragón), tāpat kā Alenteho (Alentejo) reģionā Portugālē (Portugal). Katrā vietā tās gatavo un pasniedz mazliet savādāk, piemēram, Kaseresā (Cáceres) un Madridē (Madrid) migas pasniedz ar ceptām olām, bet citviet ar vīnogām, apelsīniem vai papriku.

Tradicionālā spāņu kartupeļu tortiļja jeb spāņu kartupeļu omlete - Tortilla española o tortilla de patatas

Sastāvdaļas (2 personām):
1 liels kartupelis
1 sīpols
3 olas
olīveļļa
sāls

Sagriežam kartupeli plānos gabaliņos, bet ne sīkos, un sajaucam ar tādā pašā izmērā sagrieztu sīpolu, pievienojam sāli (nedaudz, jo vēlāk pievienosim sāli ar olu) un liekam cepties lielā olīveļļas daudzumā (Spānijā ir pieņemts cept gandrīz visu lielā eļļas daudzumā). Kad kartupeļi jau gandrīz gatavi, nokāšam nedaudz eļļu, lai paliek tikai cepšanai nepieciešamais daudzums un atsevišķā bļodā ceptajiem kartupeļiem un sīpoliem pievienojam ar sāli sakultas olas. Liekam no jauna cepties, bet kā jau minēju, nelielā eļļas daudzumā. Cepam tāpat kā pankūkas, tas ir, no abām pusēm. Ņemot vērā, ka tortiļja ir diezgan smaga, tad tās apgriešanai izmantojam atbilstoša izmēra šķīvi. Kad tortiļja izcepta, varam ēst.

Svētie Jēkabi jeb Sanhakobos - San Jacobos

Sastāvdaļas:
Desa (tējas, piena, doktora vai tamlīdzīgas), jo lielāka desa diametrā, jo labāk
Siers tostermaizēm
Rīvmaize
Ola

Rīsi kubiešu gaumē - Arroz a la cubana

Sastāvdaļas (2 porcijas):

Rīsi
2 olas (uz vienu porciju viena ola)
2 banāni (uz vienu porciju viens banāns)
Tomātu mērce

Maizītes katalāņu gaumē jeb Maizītes ar tomātu un šķiņķi - Catalanas o Pan a la Catalana

Sastāvdaļas (1 maizīte):

1 maizes šķēle (baltā vai graudu maize)
1 daiviņa ķiploks
1 tomāts
Šķiņķis
Olīveļļa
Sāls

Salmoreho - Salmorejo

Sastāvdaļas masai (iznāk 2 pilni zupas šķīvji):

500 g tomāti (jo mīkstāki, jo labāki, jo vieglāk blenderēt)
100 g vakardienas maize
100 g olīveļļa
1 daiviņa ķiploks
1 ējk.vīnetiķis
1/2 tējk.sāls

Ēd ar:
1 vārīta ola katrai porcijai
šķiņķis
svaigs gurķis