Gualaharas (Guadalajara) pilsēta atrodas Spānijas centrālajā daļā, Kastīlijā-Lamančā (Castilla-La Mancha), vietā, kur satiekas divas upes – Enaresa (Henares) un Tahuņja (Tajuña). 2011.gadā tās iedzīvotāju skaits pārsniedza 85 tūkstošus.
Mazliet no vēstures
VIII gadsimtā vai IX gadsimta sākumā arābi nodibināja Guadalaharu. Sākumā tas bija cietoksnis ar nosaukumu ‘Wad-al-Hayara’, kas nošķīra arābus no kristiešiem. Nosaukums tulkojumā nozīmē ‘piļu ieleja’ jeb ‘akmeņu ieleja’. Cietokšņa tuvumā atrasta arī romiešu apmetne ‘Arriaka’ (Arriaca), kam varētu būt tāda pati nozīme. Nesen veiktos arheoloģiskos izrakumos atrastas vēl senākas apmetnes – no vara un bronzas laikmeta.
Arābu laikā pilsēta ir maz pazīstama, bet joprojām varam apskatīt šī laika atstāto mantojumu, kas ir tilts pār Enaresas upi (Henares) un daļēji Alkasara cietokšņa drupas (Alcázar). Savu uzplaukumu pilsēta piedzīvoja tikai X gadsimtā, jo tā atradās vietā, kur daudz karoja.
1085.gadā karalis Alfonso VI iekaroja Guadalaharu. Hronikās varam lasīt par varoņdarbiem, ko paveicis Sida (Cid) biedrs Alvars Faņjess de Minaja (Alvar Fáñez de Minaya). No 1085.līdz 1212.gadam ir periods, kad pilsētā norisinājās karš. Lai arī tas beidzās ar musulmaņu atkāpšanos tikai 1212.gadā, Alfonso VII nodibināja pilsētu ar nosaukumu Guadalahara jau 1133.gadā.
XIV gadsimta otrā pusē Guadalaharā uz dzīvi apmetās Mendozu ģimene (familia Mendoza), no kuras bija atkarīgs pilsētas liktenis. Pateicoties šai ģimenei, no kuras nāca Spānijā nozīmīgas personas, sākās pilsētas uzplaukums, īpaši XVI gadsimtā.
Pēc tam pilsēta piedzīvojusi gan kritumus, gan kāpumus vairākas reizes un mūsdienās varam redzēt rezultātu – skaistas un greznas pilis, kurām blakus atrodas pavisam nabadzīgas un izpostītas mājas.
Dodamies ekskursijā
Karaliskais Alkasara cietoksnis (Alcázar Real)
Guadalaharas Alkasara cietoksnis atrodas Madrides ielā (calle Madrid). Tagad palikušas tikai drupas no IX gadsimtā celtā cietokšņa. Līdz 1936.gadam tas tika izmantots armijas vajadzībām, kad cietoksnis tika izpostīts. Pašalaik Alkasars ir slēgts, jo tur notiek arheoloģiskie izrakumi un restaurācijas darbi.
Alvara Faņjesa tornis (Torreón de Alvar Fáñez)
Torņa nosaukums atsauc atmiņā leģendu par to, kā 1085.gadā Alvars Faņjess atbrīvoja Guadalaharu. Tornis celts XIV gadsimtā un kalpoja kā vieni no pilsētas vārtiem. Tornī ir divi vārti, vieni no tiem (kas atradās pilsētas nocietinājumu iekšpusē) bija atvērti, tas tāpēc, lai torņa ieņemšanas gadījumā ienaidnieks nevarētu to izmantot savā labā.
Infantado pils (Palacio del Infantado)
Hercogu Infantado pils un Mendozu ģimenes (Mendoza) galvenās mājas vēsturi var iedalīt četros posmos: tās būvniecība sākās 1480.gadā un to pabeidza XV gadsimta beigās Huana Guasa (Juan Guas) uzraudzībā; pārbūve renesanses stilā veica piektais Infantado hercogs starp 1570.un 1580.gadu; tās izpostīšana 1936.gadā ugusgrēka rezultātā; atjaunošana 1960.gados.
Pili vērts apskatīt no iekšpuses. Īpaši grezns un skaists ir iekšpagalms ar saviem smalkajiem elementiem. Lielākā daļa pils telpu izpostīja ugusngrēks 1936.gadā, bet joprojām ir iespējams apskatīt divas zāles pirmajā stāvā, ko dekorējis Romulo Sinsinato (Rómulo Cincinato) starp 1578.un 1580.gadu. Otrā ēkas daļā varam apskatīt Provinces vēsturisko arhīvu (Archivo Histórico Provincial) un Provinces muzeju (Museo Provincial).
Svētās Klāras ielā (Calle de Santa Clara) atrodas kunga Antonio de Mendozas (Antonio de Mendoza) pils, kur vēlāk izveidoja Žēlsirdības baznīcu (Iglesia de la Piedad), bet mūsdienās tur atrodas Karasenses Licejs (Liceo Caracense). Lorenso Vaskesa (Lorenzo Vázquez) izveidotā pils tika pabeigta 1510.gadā. 1525.gadā Brianda de Mendoza (Brianda de Mendoza) pilī izveidoja baznīcu. Ēkas vienā malā izveidots skaists dārzs.
Alamina tornis (Torreón del Alamín)
XIII gadsimta beigās Guadalaharas kundze princese Izabella (infanta Isabel) ar savu māsu Beatrisi (Beatriz) pavēlēja uzbūvēt tiltu pāri grāvim, lai varētu ātrāk nokļūt Svētā Bernardo klosterī (Convento de San Bernardo), ko viņas pašas bija nodibinājušas. Alamina tornis bija tilta aizsargtornis kvadrāta formā ar diviem stāviem. Tagad Alamina tornī varam apskatīt izstādi par viduslaiku Guadalaharu.
Kotijas pils (Palacio de la Cotilla)
Tās būvniecība sākta XVII gadsimtā. XIX gadsimta beigās pils īpašnieki bija Vijamehoras marķīzi (marqueses de Villamejor) – Ana de Torres (Ana de Torres) un Ignasio de Figeroa (Ignacio de Figueroa). No šī perioda saglabājies ķīniešu salons (Salón Chino), kas joprojām dekorēts ar oriģinālām tapetēm Kinga dinastijas stilā (dinastía Qing).
Luisa de Lusenas kapela (Capilla de Luis de Lucena)
Svētā Migela ielā (Cuesta de San Miguel) atrodas viena no interesantākajām ēkām Guadalaharā, meistardarbs, kas veidots no ķieģeļiem - Luisa de Lusenas bēru kapela. Šī kapela, kas tika uzbūvēta pie Svētā Migela baznīcas (Iglesia de San Miguel), kura vairs neeksistē, veidota XVI gadsimta manierismā. Kapelu nodibināja humānists Luiss de Lusena un būvniecību sāka 1540.gadā. Arī interiors ir grezns (tas, kas no tā palicis), īpaši griesti un pa gliemeža kāpnēm ir iespēja uzkāpt otrajā stāvā. Kapelā izvietota izstāde par Guadalaharas baznīcām un var apskatīt arheoloģiskajos izrakumos atrastos eksponātus.
Behankes vārti (Puerta de Bejanque)
Līdz XIX gadsimta vidum Guadalaharā bija saglabājušies viduslaiku mūri, kas aizsargāja no uzbrukumiem un epidēmijām. Mūra atliekas atrodas pie grāvjiem Kokins (Coquín) un Alamins (Alamín). No ievērojamiem Behankes vārtiem palikusi tikai daļa.
Svētā Fransisko forts un kapenes (Fuerte de San Francisco y cripta)
Pirms fortu sāka izmantot armijas vajadzībām (XIX gasimtā), tur atradās Mendozu ģimenes iecienīts Svētā Fransisko klosteris, dibināts XIV gadsimtā. Baznīca, kas vairākas reizes bijusi izpostīta un atjaunota, glabā lielu arhitketūras dārgumu, kas nesen atkal ticis atjaunots. Zem gotiskā stilā veidotā apsīda (baznīcas altāra vai jomas noslēgums pusapļa vai daudzstūra izvirzījuma uz āru formā) ‘paslēpta’ Mendozu ģimenes kapenes, ļoti līdzīgas karalisko ģimeņu kapenēm, kas atrodas El Eskorial (El Escorial).
Nenobīstamies, ieraugot pamesto un izdemolēto fortu, bet sekojam norādēm uz kapenēm. Ziemas laikā gids gaida apmeklētājus savā mašīnā, tāpēc, ja redzam, ka kāds atver mašīnas durvis un sāk runāt ar Jums, tad visdrīzāk tas būs gids, kurš Jums prasīs, vai nākat apskatīt kapenes. Kapenes tiešām ir iespaidīgas, bet, lai arī nesen atjaunotas, jau bojātas, jo ēkā ir liels mitrums.
Svarīgi
Tūrisma informācijas muzejs
Plaza de los Caídos en la Guerra Civil 6
Darba laiks:
No pirmdienas līdz piektdienai: 9:00-14:00; 16:00-19:00
Sestdienās: 9:00-15:00; 16:00-18:00
Svētdienās un svētku dienās: 10:00-14:00
Par apskates objektu darba laikiem un cenām varam uzzināt atverot Tūrisma ceļvedi angļu valodā, 45.lpp.redzēsim visus darba laikus un cenas. Tāpat varam izlasīt par citiem apskates objektiem, dažādiem pilsētas svētkiem (31.-38.lpp.) un apskatīt Guadalaharas karti (47.lpp.).
Kā nokļūt Guadalaharā
Guadalahara atrodas 55 km no Madrides un tur varam nokļūt ar vilcienu, autobusu vai arī, protams, ar mašīnu.
Autobuss
Līnija Madride-Guadalahara (Línea Madrid-Guadalajara) ar pasažieru pārvadātāju ALSA no stacijas Amerikas Avēnija (Avenida de América).
Ilgums: apmēram 1h
Cena: zem 5 €, pērkot abos virzienos zem 8 €
Vilcieni
RENFEs pasažieru parvadājumu vilcieni Madridē un tās pagabalā (Cercanías) līnija C2 Madride-Guadalahara (Línea C2 Madrid-Guadalajara) no stacijas Atoča (Atocha).
Ilgums: apmēram 1h
Cena: pērkot abos virzienos ap 8 €
RENFEs tālo pasažieru starppilsētu pārvadājumu vilcieni līnija Madride-Barselona (Línea Madrid-Barcelona).
Ātrgaitas vilciens AVE līnija Madride-Barselona (Línea Madrid-Barcelona).
Mašīna
Ātrgaitas ceļš A2 Madride-Barselona (Autovía A2 Madrid-Barcelona).
Ātrgaitas ceļš R2 Madride-Guadalahara (Autopista R2 Madrid-Guadalajara).
Izmantotās interneta vientes:
No hay comentarios:
Publicar un comentario