Katrā valstī ir savas tradīcijas, arī Spānijā, bet pie svarīgākajām pieskaita 12 vīnogu ēšanu, sarkanu apakšveļu, vakariņas ģimenes lokā.
Vakars sākas ar bagātīgām vakariņām. Tās sastāv no uzkodām, diviem ēdieniem un saldā ēdiena. Starp uzkodām ir siers, šķiņķis, čoriso (chorizo – spāņu desa). Pēc tam seko divi nopietnāki ēdieni, starp kuriem viens noteikti būs gaļas ēdiens, bet otrs jūras veltes un/ vai zivis. Saldajā ēdienā parasti ir flans un/ vai dažādas kūciņas. Vakariņas pavada ar vīnu.
Līdz pusnaktij visi jau ir paēduši, ieslēguši televizoru un sagatavojuši 12 vīnogas un šampanieša glāzes, lai 24 sāktu vīnogu ēšanu. Televizorā rāda Saules vārtu (La Puerta del Sol) pulksteni un populāras sejas sagatavo skatītājus , lai pareizā laikā varētu sākt ēst. Interesanti, ka iespējams nopirkt iepakojumu ar 12 vīnogām, turklāt bez kauliņiem un nomizotas.
Sākumā nokrīt bumba, kas atrodas pulkstenī, pēc tam skan četri sitieni kā brīdinājums, bet pēc ceturtā zvana sākas īstie 12 sitieni. Katrs sitiens ilgst trīs sekundes un šajās trīs sekundēs jāapēd viena vīnoga, kopumā 12. Ja veicas un nav blakus neviens, kurš mēģina smīdināt cilvēkus, tad tas nemaz nav tik grūti. Ja tas sanācis, tad būs veiksmīgs Jaunais gads.
Liekas, ka vīnogām nav nekāda sakara ar Vecgada vakaru, bet tomēr ir. Kā tas sākās?
Mazliet no vēstures
XIX gadsimtā beigās Madrides mērs Hosē Abaskals (José Abascal) bija nolēmis uzlikt biļetes, lai varētu vērot Trīs Ķēniņu (Los Reyes Magos) gājienu. Cilvēki izlēma protestēt pret to un tā viņi izlēma tieši Vecgada vakarā satikties Saules vārtu (La Puerta del Sol) laukumā, ēst vīnogas, jo bagātie tās mēdza ēst, un dzert šampanieti. Tieši tāpēc šī tradīcija tiek pārraidīta no šī laukuma. Tā tas viss aizsākās un tradīcija bija pazīstama Madridē, bet 1909.gadā spāņu zemniekiem bija ļoti liela vīnogu raža un viņi atceroties šo notikumu, stāstot par to, tradīciju izplatīja visa Spānijā un raža negāja zudumā.
1989.gadā 31.decembrī notika interesants atgadījums, jo liela daļa spāņu nepaspēja apēst savas 12 vīnogas. Lieta tāda, ka Marisa Naranho (Marisa Naranjo) atradās mazā istabiņā bez logiem un bez iespējas dzirdēt, kas tieši notika Saules vārtu laukumā. Viņa pirmos sitienus uzskatīja par četrām sagatavošanās skaņām un līdz ar to ļaudīm nepietika laika. Cilvēki ilgus gadus pēc tam atcerējās šo kļūmi.
Lai būtu pavisam droši, ka visu izdarīsim pareizi un pareizajā laikā, tad varam ēst 12 vīnogas dienu iepriekš, lai arī šo tradīciju piekopj Madridē, jo tiek izmēģināts pulkstenis, lai īstajā vakarā viss būtu kā nākas.
Studentu Vecgada vakars
Pavisam nesen 2008.gadā Salamankā (Salamanca) tika aizsākta jauna tradīcija, ko izdomāja student. Tā kā viņi Vecgada vakarā dodas uz mājām, lai vakariņotu ar savām ģimenēm un nevar sagaidīt Jauno gadu kopā, viņi to svin pēdējā ceturtdienā pirms brīvdienām. Pilsēta tiek mainīta, jo daudzas vēlas kļūt par studentu Vecgada vakara rīkotāju, lai arī līdz šim tas izdevies tikai Samorai (Zamora) 2009.gadā.
Sarkana apakšveļa
Jā, arī šī ir viena no tradīcijām, Vecgada vakarā obligāti jābūt apakšveļai sarkanā krāsā gan sievietei, gan vīrietim.
Izklaide
Pēc Jaunā gada sagaidīšanas katrs dodas uz savu pusi, lai svinētu svētkus, liekot uz galvas dažādas ballīšu cepurītes vai parūkas. Parasti svinēšana beidzas ap 7 no rīta, lai dotos kārtīgā atpūtā.
No hay comentarios:
Publicar un comentario