7.decembrī,
Nevainīgās Ieņemšanas dienas (festividad de la Inmaculada Concepción)
priekšvakarā Harandilja de la Vera (Jarandilla de la Vera) ir gatavi kādam
īpašam notikumam. Viņi to dēvē par ‘Slotas pērienu svētkiem’.
Harandilja de la
Vera atrodas Kaseresas (Cáceres) rajonā, Ekstremadūras (Extremadura) reģionā.
Mazliet no vēstures
Viss sākās VII
gadsimtā, kad kazu gani kāpa no kalna lejā, lai dotos mājās svinēt Nevainīgās
Ieņemšanas dienu. Viņi ceļu sāka ļoti agri no rīta, lai laicīgi nokļūtu mājās.
Ceļš nebija viegls, ik pa laikam zem kājām bija kāds šķērslis, ko tumsas dēļ
nevarēja pamanīt un kā dēļ bija dažādi negadījumi, tāpēc gani sāka izmantot
uguni. La Veras apgabalā (Comarca de la Vera) bija kāds ļoti izplatīts krūms, kas
bija pazīstams ar nosaukumu ‘slota’(spāņu val.- escobera, latīņu val.- spartium
junceum).
Šie krūmi ļoti labi dega un tāpēc tos izmantoja, lai izveidotu ko
līdzīgu lāpai, kas pazīstami kā ‘eskobones’ (escobones – lielas slotas). Tās
veidoja, sasienot stingri kopā sausus krūma zarus, lai tie nevarētu
atraisīties.
Kad kazu gani pēc
ilgas prombūtnes kalnos ieradās ciemā, ielās viņus sagaidīja ģimenes. Stāsta,
ka gani bija tik priecīgi par atkalredzēšanos, ka sasveicinoties sākuši iepērt
ģimeni un draugus ar jorprojām degošajām ‘slotām’. Tā radušies šie svētki, kas
pamazām tikai nodoti ģimenē bērniem un bērnu bērniem.
Svētku svinības
Mūsdienās ļaudis
sāk svinības ap 7 vakarā, ierodoties pilsētas Galvenajā laukumā (Plaza Mayor).
Pēc tam harandiljieši (jarandillanos) klīstot pa pilsētas ielām viens otru ieper
ar aizdedzinātām ‘slotām’, iedzer ‘pitarras’ vīnu (vino de pitarra – mājās darināts
vīns) un uzdzied populāras vai reliģiska satura dziesmas.
Tā kā šiem svētkiem
ir sava bīstamības pakāpe, jo cilvēki tiek iepērti ar degošām ‘slotām’, tad svētku
dalībnieki velk mugurā to visvecāko, kas mājās atrodams, un nosien visus galus,
pa kuriem varētu iekļūt dzirksteles, piemēram, piedurknes, bikšu galus, u.t.t.,
lai izvairītos no apdegumiem.
Pēc jautrās iepēršanās,
ap 9 vakarā sākas svētku procesija jeb reliģisks gājiens. Tad svētki ieiet reliģiskā
gaisotnē un cilvēki dzied, slavina un izgaismo karogu, uz kura redzama Dievmāte, ar to, kas
palicis pāri no iepēršanas. Karogs tiek nests svinīgā gājienā pa ciema ielām. Gājienā
priekšā parasti iet kāds no ciema iedzīvotājiem zirga mugurā. Pēc gājiena
cilvēki dodas uz mājām un tie, kas vēl var, pēc kārtīgas dušas, dodas izbaudīt
nakts Harandljā (Jarandilla).
Izmantotās vietnes:
No hay comentarios:
Publicar un comentario