Spānija Latvija: Šis blogs ir veltīts Latvijai un Spānijai, tāpēc raksti par Latviju lasāmi spāniski, bet raksti par Spāniju latviski. Blogā var atrast sākot ar receptēm līdz ceļojumu aprakstiem, tradīcijām un vienkārši interesantām lietām.
España Letonia: Este blog se dedica a Letonia y España por eso los artículos de Letonia están en español y los artículos de España en letón. ¡Descubre Letonia en este blog!
Lai arī daudzas andalūziešu pilsētas svin savus svētkus un tagad jau tas ir izplatījies visā Spānijā, kā piemēram, Barselonā, Madridē un Valensijā, tieši Seviljas pavasara svētki (La Feria de Abril) ir tie, kam ir visvairāk tradīciju un cilvēku interesētība.
‘Las Fajas’ ir
svētki, kas tiek svinēti Valensijā un tās apkārtnē no 15.-19.martam. Šie svētki
tiek svinēti arī par godu galdnieku aizgādnim Svētajam Jāzepam (San José).
Una vez
cada 5 años los coralistas, músicos, bailarines y artesanos van a la capital de
Letonia, Riga para disfrutar de uno de los festivales más importantes de
Letonia – EL Festival Letón de Canción y Baile. Para que los coros infantiles y
juveniles también tengan su momento, cada 4 años tienen la oportunidad de
participar en el Festival de Canción y Baile de Alumnos. En total el movimiento
coral que acude a estos festivales involucra a unas 80.000 (niños, estudiantes,
mujeres, hombres), además no sólo los que viven en Letonia, ya que también
acuden del extranjero.
El pueblo suiti se localiza en Kurzeme, más especificamente entorno a la
localidad de Alsunga y tiene más de 400 años de historia y tradición. El
nacimiento de su cultura diferencial tiene mucho que ver con que esas tierras
fueran regidas durante varias generaciones por los condes Shwerin (Šverini),
que controlaban un territorio que comprendía pueblos como Alsunga , Edole
(Ēdole) y Yurkalne (Jūrkalne).
Programa dedicado a las repúblicas bálticas, Lituania, Letonia y
Estonia. Son tres pequeños países que turísticamente tienen un enorme
potencial. Sus tres capitales, Vilnius, Riga y Tallin, poseen cascos
históricos declarados patrimonio de la humanidad por la Unesco. A lo
largo del recorrido se observa como la historia ha dejado huella en la
fisionomía de sus ciudades. En estos países la naturaleza ocupa un
espacio importante, la acción del hombre apenas la ha modificado. Su
reciente entrada en la Unión Europea es un testimonio de su voluntad de
modernidad. El programa se divide en diferentes apartados de los que se
rotula su nombre.
Pēc karnevāla
otrie nozīmīgākie svētki Spānijā ir Svētā Nedēļa (Semana
Santa) jeb mūsu izpratnē Lieldienas. Par to, kā tie tiek svinēti, šajā rakstā.
Īsumā
Spānijā nedēļu
pirms Lieldienām sākas kristīga satura gājieni (procesijas). Tas ir
laiks, kad cilvēki piemin Kristus ciešanas un nāvi. Gājienā piedalās cilvēki, kas pieder
kādai no brālībām. Katrai brālībai ir savs gājiens, kurā noteikts skaits
cilvēku (skaits var sasniegt pat 40 cilvēkus) uz saviem pleciem nes lielas
svēto koka figūras. Sākotnēji nesēji jeb ‘kostaleros’ (costaleros) bija ticīgie, kas nožēloja kādus grēkus, vai arī tieši otrādi, vēlējās izrādīt pateicību. Mūsdienās par nesējiem kļūst tikai brālības biedri.
Katrai brālībai ir savs tērps,
sava krāsa, dažām arī speciālas kapuces, kas aizsedz seju. Lielai daļai tūristu
šīs kapuces atsauc atmiņā kukluksklanu, lai arī līdzīgais tērps ir
tikai sakritība. Šie tērpi ataino Nacaretes iedzīvotājus (Nazarenos).
Esam varbūt šo un to dzirdējuši par karnevāliem, īpaši jau par Riodežaneiro karnevālu, kad par to stāsta televīzijā un pat ir iespēja apskatīt kādu fragmentu. Bet, kā jau mums zināms, šajā blogā varam lasīt par Latviju un Spāniju, tāpēc arī šoreiz par karnevāliem Spānijā, jo arī šajā valstī šī tradīcija tiek ļoti kopta.
Vēsturnieki, kas pētījuši karnevālu izcelsmi, saka, ka tie tika svinēti jau Ēģiptē un Šumerā apmēram pirms 5000 gadiem. To pamatā bija dievu godināšana. Mūsdienās tos svin februārī apmēram trīs dienas, kad cilvēki ģērbjas tam īpaši sagādātos tērpus.
IzmantojotMadrides metro pakalpojumus ikdienā, cilvēki jau vairāk vai mazāk zin tam piederošos mūziķus un to repertuāru. Šo mūziķu mērķis ir nopelnīt ikdienai un tas iespējams tikai dažās sekundēs, jo tas ir tas laiks, kad cilvēki paiet garām, iemetot vai neiemetot naudiņu tam sagatavotajā vietā. Redzam, ka daži mūziku apguvuši kā hobiju, daži kā profesionāļi, bet katram no viņiem ir savs dzīvesstāsts.
