Analīze ‘Kāzas Spānijā’ – Análisis ‘Bodas en España’

Mēs zinām, kā kāzas svin Latvijā, bet ne Spānijā. Ir lietas, kas sakrīt, bet ir arī savas atšķirības.

Svētā Fermina svētki Pamplonā – Los Sanfermines en Pamplona

Katru gadu, no 6.-14.jūlijam tiek svinēti svētki par godu Navarras (Navarra) aizbildnim (nevis Pamplonas, kā daudzi domā) Svētajam Ferminam (San Fermín). Tā jau kļuvusi par tradīciju, kas pazīstama visā pasaulē, galvenokārt, pateicoties Ernestam Hemingvejam un viņa romānam „Un saule lec”. Vērši ir tikpat svarīga svētku sastāvdaļa kā drosmīgie skrējēji, kas vienmēr cenšas būt vēršiem priekšā. Čupinaso (chupinazo – skaļš šāviņa troksnis) atklāj svētkus, kas ilgst 9 dienas, un uz kuriem ierodas ļaudis no visām pasaules malām.

Seviljas pavasara svētki – La Feria de Abril de Sevilla

Lai arī daudzas andalūziešu pilsētas svin savus svētkus un tagad jau tas ir izplatījies visā Spānijā, kā piemēram, Barselonā, Madridē un Valensijā, tieši Seviljas pavasara svētki (La Feria de Abril) ir tie, kam ir visvairāk tradīciju un cilvēku interesētība.

Valensijas ‘Las Fajas’ – Las Fallas de Valencia

‘Las Fajas’ ir svētki, kas tiek svinēti Valensijā un tās apkārtnē no 15.-19.martam. Šie svētki tiek svinēti arī par godu galdnieku aizgādnim Svētajam Jāzepam (San José).

Dzīve Spānijas mazpilsētā - La Vida en el Pueblo

Nu jau gandrīz gads pagājis kopš Madride tika nomainīta pret vienu no Spānijas mazpilsētām Don Benito. Dzīvi nevar ne salīdzināt ar galvaspilsētā piedzīvoto un redzēto, bet tas nemaz nenozīmē, ka tā šeit ir sliktāka. Katrā vietā ir savi plusi un mīnusi.

Sangrija – Sangría

Sangrijas pirmsākumi meklējami Spānijā  XIX gadsimta sākumā, lai arī pastāv otra versija, ka tā nāk no Antiļu salām (Antillas), kad tās piederēja pie britu kolonijām. Sangrija jau kļuvusi par tradicionālu dzērienu arī Argentīnā, pateicoties lielai spāņu imigrācijai no 1860.līdz 1960.gadam.

Sangrijas nosaukums nāk no vārda ‘sangre’, kas nozīmē ‘asinis’. Ja paskatāmies uz sangrijas krāsu, tad saprotam, no kurienes šis nosaukums.

Spānijā ir karsti vai auksti?

Esmu Spānijā pavadījusi gandrīz 3 gadus un nekur neesmu izjutusi lielāku aukstumu kā šeit (runa ir par iekštelpām).

Tas mazai intrigai, bet noteikti būtu jāsāk ar piedošanas lūgšanu visiem spāņiem, kurus tas varētu aizvainot, tāds nav mans nodoms. Tas ir tikai un vienīgi mans viedoklis un pieredze, protams, ar ironisku un pārspīlētu piesitienu.

Gaspačo - Gazpacho

Gandrīz pirms gada mācījāmies gatavot tradicionālu auksto zupu ‘salmoreho’ (salmorejo), kas nāk no Andalūzijas. Nu kārta pienākusi vistradicionālākajai spāņu ausktajai zupai ‘gaspačo’, kas labi pazīstama visā pasaulē. Katrā mājā to gatavo mazliet citādi, bet mēs šoreiz izvēlējāmies recepti no Havija receptēm.

Apbrīnojamas vietas Spānijā 1: Pedrasa - Una ruta maravillosa en España 1: Pedraza

Ja kaut ko ir vērts apskatīt Spānijā, tad tās ir mazās pilsētiņas un ciemati, kas to padara neatkārtojamu. Šoreiz mūsu ceļi ved uz Segoviju. Tā ievērojama ar savu akveduktu, bet ne par to ir stāsts. Mēs ceļosim uz Pedrasu (Pedraza), Sepulvedu  (Sepúlveda) un Svētā Frutos kapelu (Ermita de San Frutos).

Visas šīs trīs vietas iespējams apskatīt vienā dienā, protams, mums nepieciešams kāds transportlīdzeklis.

Madride                    → Pedrasa                   = 126 km

Pedrasa                     → Sepulveda               = 30 km

Sepulveda                 → Svētā Frutos kapela = 20 km

Svētā Frutos kapela  →  Madride                  = 140 km

Uz Pedrasu

Ekskursiju sākam ar braucienu uz Pedrasu. Tā ir apbrīnojami skaista un senatnīga vieta.

Pedrasa ir ļoti sena un par tās apdzīvotību arī liecina tur atrastā keramika, kas saglabājusies no IV gadsimta p.m.ē., bet mūsdienās tur aizbraucot varam izbaudīt viduslaiku gaisotni. Interesanti, ka Pedrasā visas izkārtnes un reklāmas ir kokā grebtas vai arī gleznotas, lai nepazaudētu senatnes vēsmu mūsdienu vidē.

Rebuhito – Rebujito

Rebuhito ir tipisks dzēriens Andalūzijā (Andalucía), ko gatavo no heresa jeb šerija veida mansanija (manzanilla) vai fino (fino) sajaukuma ar gāzētu ūdeni ar citrona-laima garšu, bet, ja tā nav, tad varam izmantot Sprite vai 7Up. Par heresa vīniem sīkāk varam lasīt šeit. Šo dzērienu mēdz arī pagatavot ar piparmētru lapām.

Rebuhito parasti dzer Pavasara svētkos Seviļjā (Feria de Abril de Sevilla). Ārpus Andalūzijas rebuhito sāka iepazīt tikai 90.gados. Dzērienu popularizēja ar mērķi iepazīstināt jaunu publiku ar heresa mansaniju (manzanilla).

Vasaras sarkanvīns – Tinto de verano

‘Tinto’ = sarkanvīns

‘Verano’ = vasara

Šis ir ļoti viegli pagatavojams dzēriens, ko parasti dzer karstajās vasaras dienās.

Vasaras sarkanvīns radies bārā “Vargas”, kas atrodas uz Kordovas (Córdoba) šosejas. Tagad tas asociējas ar karstu vasaras dienu, ūdens tuvumā, ja iespējams, un draugiem, kas kopīgi bauda šo gardo dzērienu.

Madride Rīgā

La entrevista en español la podemos leer aquí.
La receta de Jacinto aquí. 

Kā jau mums labi zināms, šajā blogā varam lasīt par Latviju un Spāniju. Parasti rakstām par tradicionāliem svētkiem, publicējam katrai tautai raksturīgas receptes un dažādu pilsētu aprakstus, bet šoreiz mums ir iespēja izlasīt pirmo bloga interviju un tā ir ar Hasinto (Jacinto). Galu galā, kam gan var būt lielāka saikne starp Spāniju un Latviju kā spānim, kurš dzīvo Rīgā, kur ir atvēris spāņu restorānu „Madride”.

Sveiks! Kā iet?

Sveika! Ļoti labi, man ir prieks sniegt tev interviju.

Interviju sāksim ar Spāniju. Pastāsti mums mazliet par savu dzīvi Spānijā.

Es esmu no Madrides. Iepriekš dzīvoju Madridē, bet brīvdienas un atvaļinājumus mēdzu pavadīt Palensijā (Palencia), manas mammas dzimtajā pilsētā, kura man vienmēr bijusi mīļa. Lielāko daļu savas profesionālās darbības strādāju celtniecības uzņēmumos kā rasētājs un darbu uzraugs.

Kā tev patīk dzīve Latvijā? Kāpēc tieši Latvija?

Esmu apmierināts ar dzīvi Latvijā, jo man ļoti patīk šī valsts. Man Latvija nebija nejauša izvēle, mana sieva ir latviete, mēs iepazināmies Spānijā, kad viņa bija atbraukusi atpūsties. Vairākus gadus dzīvojām šķirti, tiekoties tikai atvaļinājumu vai brīvdienu laikā gan Spānijā, gan Latvijā kā arī citās Eiropas valstīs, līdz beidzot izlēmu meklēt laimi Latvijā.

Pirms doties uz Latviju, zināji kaut ko par šo valsti?

Patiesībā ļoti maz. Zināju, ka tā ir maza valsts, kura atrodas Eiropas ziemeļaustrumos un agrāk bija iekļauta Padomju Savienībā. Vēl par Latviju biju dzirdējis sakarā ar tās sportistu sasniegumiem.

Kalimočo – Kalimotxo/ Calimocho

Kalimočo (kalimotxo - basku valodā, calimocho - spāņu valodā) ir atspirdzinošs dzēriens, kas pagatavots no kolas (Coca-cola) un lēta sarkanvīna.

Vārds ‘kalimočo’ radies 1970.gados. Tā izcelsme nav īsti zināma, bet pastāv vairākas versijas.

Populārākā versija jau ir kļuvusi par leģendu. Darbība notiek Basku zemē 1972.gadā Algortas pilsētas Puerto Vieho (Puerto Viejo) daļā. Iedomājamies pilsētas svētkus ar visiem tiem piederošiem tirgotājiem, to skaitā dažādu dzērienu tirdzniecības vietas ar bāra leti. Vienā no tādām tirgotāji pamanīja, ka pārdošanai domātais vīns bija sabojājies un, pirms tā izmešanas, viņiem ienāca prātā doma sajaukt to ar kādu citu dzērienu, lai nezaudētu naudu.  Sajaukuma izgudrotāji bija divi vīri, saukti Kalimero (Kalimero) un Močo (Motxo). Cilvēkiem garšoja jaunizgudrotais kokteilis un viņiem par godu, to sāka saukt par kalimočo. Līdz 1980.gadam dzēriens ātri kļuva pazīstams Basku zemē un Navarrā, bet vēlāk jau visā Spānijā.

Sasistās olas – Huevos rotos

Sastāvdaļas (2 personām):

Kartupeļi 3

Šķiņķis

Olas 2

Eļļa

Sāls

Madrid en Riga

Interviju latviešu valodā varam lasīt šeit.

Como ya sabemos este blog va sobre Letonia y España. Normalmente escribimos artículos sobre fiestas, recetas y viajes a ciudades distintas, pero en esta ocasión por primera vez tenemos una entrevista con un español. Al fin y al cabo quien puede tener más relación con España y Letonia que un español viviendo en Letonia que ha abierto un restaurante llamado ¨Madride¨. Su nombre es Jacinto y le vamos a preguntar cosas sobre su vida en España y en Letonia y por supuesto también sobre su restaurante.

¡Buenos días! ¿Qué tal?

Buenos días, muy bien, encantado de hablar contigo.

Vamos a empezar la entrevista con España. Cuéntanos sobre tu vida en España. 

             

Soy de Madrid y viví siempre allí. Gran parte de mis vacaciones las disfruté en Palencia, la tierra de mi madre, a la cual tengo un gran cariño. Prácticamente toda mi vida profesional estuvo dedicada a la construcción, como delineante o administrativo.

¿Qué tal la vida en Letonia? Y ¿por qué Letonia?

La vida en Letonia muy bien, me gusta mucho este país. La elección de Letonia no fue casual, conocí a mi mujer en unas vacaciones en España y después de varios años separados y viajando por Europa, me decidí a dejar mi pais y venir a buscar fortuna en Letonia.

¿Antes de venir a Letonia sabías algo de este país?

La verdad, tengo que ser franco, no conocía mucho de tu país. Sabía que era un pequeño país del noreste de Europa, antigua república soviética. Y algunas referencias deportivas.

Torrihas – Torrijas

Torrihas (torrijas) ir tipisks Svētās Nedēļas (Semana Santa) ēdiens. Tās ir saldas un ļoti garšīgas, un pats svarīgākais, viegli pagatavojamas.

Sastāvdaļas:

Piens 0,5l

Baltmaize

Kanēļa standziņa

Olas 3

Kanēlis

Cukurs

Eļļa

Svētā Nedēļa Spānijā – Semana Santa en España

Pēc karnevāla otrie nozīmīgākie svētki Spānijā ir Svētā Nedēļa (Semana Santa) jeb mūsu izpratnē Lieldienas. Par to, kā tie tiek svinēti, šajā rakstā. 

Īsumā

Spānijā nedēļu pirms Lieldienām sākas kristīga satura gājieni (procesijas). Tas ir laiks, kad cilvēki piemin Kristus ciešanas un nāvi. Gājienā piedalās cilvēki, kas pieder kādai no brālībām. Katrai brālībai ir savs gājiens, kurā noteikts skaits cilvēku (skaits var sasniegt pat 40 cilvēkus) uz saviem pleciem nes lielas svēto koka figūras. Sākotnēji nesēji jeb ‘kostaleros’ (costaleros) bija ticīgie, kas nožēloja kādus grēkus, vai arī tieši otrādi, vēlējās izrādīt pateicību. Mūsdienās par nesējiem kļūst tikai brālības biedri.

Katrai brālībai ir savs tērps, sava krāsa, dažām arī speciālas kapuces, kas aizsedz seju. Lielai daļai tūristu šīs kapuces atsauc atmiņā kukluksklanu, lai arī līdzīgais tērps ir tikai sakritība. Šie tērpi ataino Nacaretes iedzīvotājus (Nazarenos).

Karnevāla tradīcija Spānijā - Carnaval en España

Esam varbūt šo un to dzirdējuši par karnevāliem, īpaši jau par Riodežaneiro karnevālu, kad par to stāsta televīzijā un pat ir iespēja apskatīt kādu fragmentu. Bet, kā jau mums zināms, šajā blogā varam lasīt par Latviju un Spāniju, tāpēc arī šoreiz par karnevāliem Spānijā, jo arī šajā valstī šī tradīcija tiek ļoti kopta.

Vēsturnieki, kas pētījuši karnevālu izcelsmi, saka, ka tie tika svinēti jau Ēģiptē un Šumerā apmēram pirms 5000 gadiem. To pamatā bija dievu godināšana. Mūsdienās tos svin februārī apmēram trīs dienas, kad cilvēki ģērbjas tam īpaši sagādātos tērpus.

Konfektes ar vīģēm „Rabitos Royale” - Bombones de higo

Drošivien iedomājoties Spāniju un tās tradicionālos gardumus, mums nāk prātā tortiļja (tortilla), šķiņķis (jamón) un vīni, bet tie nav vienīgie. Mazāk citās zemēs pazīstamās, bet ļoti garšīgās konfektes ar vīģēm tam ir lielisks piemērs.

Iespējamais iemesls varētu būt, ka tās ir tipiskas Kaseresas provincē. „Productos la Higuera” („Vīģeskoka produkti”), kas ražo šīs konfektes, ir ģimenes uzņēmums, kas dibināts 1989.gadā. Tas atrodas Ekstremadūras reģionā Almoarinā (Almoharín) – vietā, kas pazīstama tieši savu lielisko vīģu dēļ.