Katru gadu, no
6.-14.jūlijam tiek svinēti svētki par godu Navarras (Navarra) aizbildnim (nevis
Pamplonas, kā daudzi domā) Svētajam Ferminam (San Fermín). Tā jau kļuvusi par tradīciju,
kas pazīstama visā pasaulē, galvenokārt, pateicoties Ernestam Hemingvejam un
viņa romānam „Un saule lec”. Vērši ir tikpat svarīga svētku sastāvdaļa kā drosmīgie
skrējēji, kas vienmēr cenšas būt vēršiem priekšā. Čupinaso (chupinazo – skaļš šāviņa
troksnis) atklāj svētkus, kas ilgst 9 dienas, un uz kuriem ierodas ļaudis no
visām pasaules malām.
Mazliet no vēstures
Svētā Fermina
svētki radušies trīs dažādu svētku rezultātā:
- Reliģiskie pasākumi par godu Svētajam Ferminam, kas tika svinēti jau pirms XII gadsimta.
- Lopu tirdzniecība (XIV gadsimts)
- Vēršu cīņas (XIV gadsimts)
Kopš 1950.gada
Svētā Fermina svētki ir mainījušies un mūsdienās tie vairs nav tik reliģiska
satura. Lai gan jāpiebilst, ka Svētā Fermina procesija joprojām pulcina
nozīmīgu skaitu cilvēkus.
Svētku svinēšana
Čupinaso –
Chupinazo
6.jūlijā pulkstens
12 tieši ar čupinaso sākas Svētā Fermina svētki. Runa iet par raķetes šāviņu no
Pamplonas pilsētas domes balkona. Cilvēku masas piepilda Domes laukumu (Plaza
del Ayuntamiento) un sauc: „Pamplonieši, pamplonietes! Lai dzīvo Svētā Fermina
svētki! ¡Gora San
Fermín!” (¨Pamploneses, pamplonesas, ¡Viva San Fermín! ¡Gora
San Fermin!¨ (pēdējais teikums basku valodā,
bet nozīmē to pašu, ko priekšpēdējais)) Svētku sākšana ar raķešu šāviņu
1931.gadā ierosināja pamplonietis Ečepare (Etxepare).
„Riau, Riau”
6.jūlijā pulsktens
16:30 cilvēki atgriežas Domes laukumā un vēlāk arī Major ielā (Calle Mayor),
lai dziedātu un dejotu „Riau, Riau” – Migela Atraina (Miguel Astráin) valsi, ko
viņš sakomponēja XIX gadsimta vidū ar nosaukumu „Prieks Svētā Fermina svētku
dēļ” (La Alegría por San Fermin). Šajā laikā pilsētas galva ar saviem padotajiem
gāja no pilsētas domes uz Svētā Fermina kapelu (Capilla de San Fermín).
1991.gadā oficiāli šis gājiens tika atcelts dažādu starpgadījumu dēļ, bet
2012.gadā to atkal ieviesa svētku programmā.
Vēršu skrējieni –
Encierros
Tie radās
nepieciešamības dēļ, jo vajadzēja taču kaut kādā veidā nogādāt vēršus, kas
paredzētas cīņām, līdz galvenajam laukumam, kur notika vēršu cīņas. Tad daži
jaunieši skrēja vēršiem pa priekšu adrenalīna dēļ. Tā tas mazpamazām iegājās un
mūsdienās jau tā ir tradīcija.
Skrējieni notiek no
7.-14.jūlijam un sākas Svētā Domingo Koraliljos (Coralillos de Santo Domingo),
kad Svētā Sernina baznīcas (Iglesia de San Cernin) pulsktenis nosit 8 no rīta.
Gaisā tiek izšautas divas raķetes un viss var sākties. Vērši skrējienu cilvēku
vidū sāk ļoti satrakoti. Maršruts ir vairāk kā 800 metri pa Pamplonas
vēsturisko pilsētas daļu. Skrējieni mēdz ilgt kādas 3 vai 4 minūtes, ja nav
nekādu starpgadījumi. Pēdējā laikā tie gan ir visai daudz pieredzes trūkuma un
alkohola reibuma dēļ.
Svētā Fermina
procesija – Procesión de
San Fermín
7.jūlijā
pulkstens 10:00 sākas reliģiskais gājiens no Svētā Lorenso baznīcas, kur
atrodas Svētā Fermina tēls. Tas ilgst kādu pusotru stundu un ielas un balkoni
ir pilni cilvēku, kas vēlas redzēt Svēto, kā arī ļaudis, kas to pavada.
Gājienā
piedalās arī milži un lielgalvji, pūtēji un bundzinieki, pilsētas karogs,
dejotāji un flautisti, baznīcas pārstāvji, pilsētas pūtējorķestris “La
Pamplonesa”, kā arī draugu grupas (peñas) ieskaujot Svētā attēlu.
Milži unlielgalvji – Gigantes y cabezudos
Kad runa iet
par Svētā Fermina svētkiem, nevar aizmirst par Pamplonas milžiem, kas ir četri karaļu
pāri. Šiem milžiem jau ir ļoti cienījams vecums – vairāk kā 150 gadi. Tās ir 8
figūras, kas veidotas no koka, kartona un auduma, ko parasti pavada kilikis (frakās
tērpti lielgalvji), saldikos (zaldikos - zirdziņi) un lielgalvji. Svētku laikā
tos var redzēt uz ielas katru dienu.
Draugu grupas –
Peñas
Tās ir draugu
grupas - biedrības, kurām tik ļoti patīk Svētā Fermina svētki, ka tās piedalās
to organizēšanā un izbauda un piedalās dažādos pasākumos. Katra biedrība
piedāvā saviem biedriem dažādas priekšrocības, piemēram, vietu, kur satikties,
paēst, iedzert, parunāt un ne tikai, jo viņi mēdz rīkot arī citus pasākumus
laikā, kad svētki vēl tikai tiek gaidīti. Īpaši svarīgs pasākums ir vēršu cīņas
„Tendidos de sol”, kad biedrības dodas uz laukumu ar ēdienu un pārnēsamajiem
ledusskapjiem, kas pilni ar alkoholu. Vēršu cīņam tur īpaša uzmanība netiek
pievērsta. Katra biedrība iet tērpusies savos krekliņos un dažādiem atribūtiem
rokās.
„Pobre de mí”
Visskumjākā diena
ir 14.jūlijs, jo tad beidzas Svētā Fermina svētki. Tas notiek pusnaktī ar atvadu
dziesmu „Pobre de mí” (Nabaga es), kad ļaudis dodas uz Domes laukumu ar iedegtu
sveci rokās un dzied: „Nabaga es, nabaga es, jo Svētā Fermina svētki ir
beigušies” (Pobre de mí, Pobre de mí, que se han acabado las fiestas de San
Fermín).
Ieteikumi
- Dodoties uz šiem svētkiem, pirmais, kas jāieliek ceļojuma somā, ir baltas bikses un krekls un sarkans lakatiņš.
- Kas var būt labāks par īstu svētku baudīšanu, tāpēc tur esot noteikti jāredz vai pat jāpiedalās vēršu skrējienos. Ja izvēlamies otro iespēju, tad noteikti ne alkohola reibumā.
- Ja svētku burzmā jūtam izsalkumu, tad ieteicams meklēt nevis kādu restorānu, kuri šajā laikā ir pārpildīti, bet gan vietu, kur nopirkt spāņu maizi bokadiljo (bocadillo – maizīte, kurai pa vidu var būt jebkas, gaļa, siers vai spāņu tortilja). Tās tiešām ātri piepilda izsalkušo vēderu.
- Svētki tiek svinēti 24 stundas dienā. Katru dienu ap pulkstens 23 Siudadelas parkā (Parque de la Ciudadela) ir svētku uguņošana. Tas būtu jāredz.
- Vērši nav vienīgie, kas redzami Pamplonas ielās. Arī milži un lielgalvji ir ievērības cienīgi.
- Spānijā svētki nav iedomājami bez teltīm un atrakcijām (par to jau uzzinājām rakstā „Seviljas pavasara svētki”) un tos varam atrast Runas parkā (Parque de la Runa).
- Ja uz Pamplonu braucam ar mašīnu, tad to vajadzētu atstāt kādā labā stāvvietā, jo svētku laikā pilsēta ir neizbraucama un visur taču ir iespējams aiziet ar kājām, jo pilsēta nav tik liela.
Izmantotās vietnes:
No hay comentarios:
Publicar un comentario