El bautizo civil en Letonia - Bērnības svētki Latvijā

Foto de Juris Presņikovs

En Letonia existen los bautizos religiosos y civiles. Vamos a conocer más de cerca el bautizo civil. En Letonia este bautizo se llama ¨Fiesta de la niñez¨ (Bērnības svētki). Normalmente se celebra en verano.

Los cargos de la boda letona - Amati latviešu kāzās

Hemos leido sobre las tradiciones antiguas de la boda letona y de las de hoy en día. Ya sabemos más de los siete puentes, pero también merece la pena conocer más los cargos de la boda letona.

Hay gente elegida para hacer diferentes funciones durante la boda. Ellos también reciben cosas relacionadas con cada cargo para poder identificarles sin problemas (espadas, binoculares, zapatos y otras cosas). 

La boda letona - Latviešu kāzas

Si tenemos que ir a una boda letona, hay que estar preparado para todo. No es una ceremonia, comida o cena y baile con barra libre.

Para entender mejor la boda letona de hoy en día podéis conocer las tradiciones antiguas de la boda letona pulsando aquí.

Lo primero que hay que tener en cuenta es que las bodas en Letonia duran al menos dos días. Antiguamente duraban tres pero hoy en día la compra de la novia la suelen hacer antes de la ceremonia. Otra cosa distinta de la boda española son los padrinos. No es ni la madre del novio, ni el padre de la novia, pueden ser de familia (pero nunca los padres) o bien amigos. Hay gente que hasta contrata a los padrinos.

Svētā Fermina svētki Pamplonā – Los Sanfermines en Pamplona

Katru gadu, no 6.-14.jūlijam tiek svinēti svētki par godu Navarras (Navarra) aizbildnim (nevis Pamplonas, kā daudzi domā) Svētajam Ferminam (San Fermín). Tā jau kļuvusi par tradīciju, kas pazīstama visā pasaulē, galvenokārt, pateicoties Ernestam Hemingvejam un viņa romānam „Un saule lec”. Vērši ir tikpat svarīga svētku sastāvdaļa kā drosmīgie skrējēji, kas vienmēr cenšas būt vēršiem priekšā. Čupinaso (chupinazo – skaļš šāviņa troksnis) atklāj svētkus, kas ilgst 9 dienas, un uz kuriem ierodas ļaudis no visām pasaules malām.

Slotas pērienu svētki – Los Escobazos

7.decembrī, Nevainīgās Ieņemšanas dienas (festividad de la Inmaculada Concepción) priekšvakarā Harandilja de la Vera (Jarandilla de la Vera) ir gatavi kādam īpašam notikumam. Viņi to dēvē par ‘Slotas pērienu svētkiem’. 

Harandilja de la Vera atrodas Kaseresas (Cáceres) rajonā, Ekstremadūras (Extremadura) reģionā.

Ibi Iemiltoto svētki – Fiesta de los Enharinados de Ibi

Iemiltoto svētkus (Fiesta de los Enharinados o els Enfarinats) vai arī „Jauno taisnīgumu” (Justicia Nueva o Justícia Nova) svin 28.decembrī. Tas notiek Ibi (Alikantē (Alicante), Valensijas reģionā (Comunidad Valenciana)).

Svētku ideja ir cīņa starp divām pusēm, kur izmanto miltus, dārzeņus un raķetes, par to, kurš ieņems pilsētas domes amatus, protams, arī mēra vietu.

Tomātu kaujas – La Tomatina

Bunjola (Buñol) ir pilsēta, kas atrodas Valensijas reģionā. Šī pilsēta visā pasaulē ir slavena ar savām tomātu kaujām (La Tomatina), kas notiek augusta pēdējā trešdienā. Šo interesanto un visai sarkano svētku pirmsākumi meklējami 1945.gadā.

Seviljas pavasara svētki – La Feria de Abril de Sevilla

Lai arī daudzas andalūziešu pilsētas svin savus svētkus un tagad jau tas ir izplatījies visā Spānijā, kā piemēram, Barselonā, Madridē un Valensijā, tieši Seviljas pavasara svētki (La Feria de Abril) ir tie, kam ir visvairāk tradīciju un cilvēku interesētība.

Milži un lielgalvji – Gigantes y cabezudos

Milži un lielgalvji ir populāra tradīcija Rietumeiropā un Latīņamerikā. Tā sastāv no gājiena, kurā piedalās lielas dejojošas figūras, ka iedrošina un iepriecina cilvēkus – milži (gigantes) [1.bilde], kā arī dīvainas figūras, kas seko cilvēkiem un tos biedē – lielgalvji (cabezudos) [2.bilde].

Valensijas ‘Las Fajas’ – Las Fallas de Valencia

‘Las Fajas’ ir svētki, kas tiek svinēti Valensijā un tās apkārtnē no 15.-19.martam. Šie svētki tiek svinēti arī par godu galdnieku aizgādnim Svētajam Jāzepam (San José).

Queso de San Juan o queso de comino - Jāņu siers

El queso de San Juan o como también lo suelen llamar el queso de comino, es la comida típica de San Juan que se acompaña de cerveza.

Galletas de Jengibre - Piparkūkas

Ingredientes:

Azúcar                                             125g

Miel                                                 370g

Mantequilla                                      50g

Harina                                              560g

Levadura en polvo                           1 cucharada sopera

Almendras ralladas                           125g

Especias para galletas de jengibre 2 cucharaditas (clavo, canela, pimienta, cardamomo, cilantro, nuez moscada)

Canela                                              1 cucharadita

Sal

Huevo                                              1

Al final de la cascada de Kuldiga

Kuldiga (Kuldīga) es una encantadora ciudad de la histórica provincia de Kurzeme, que da la bienvenida al viajero con sus virtudes y le invita a quedarse y disfrutar de su belleza y antigüedad.

La ciudad de Kuldiga es una de las más antiguas de Kurzeme. Se encuentra donde el río Venta forma la cascada más ancha del Europa y el río Aleksupite (Alekšupīte) tiene el salto de agua más alto del país. Esta zona fue el centro del territorio curonio en la antigua Bandava, no en vano muy cerca de la ciudad actual, en la orilla izquierda del río Venta se encontraba la fortaleza de Veckuldiga (Veckuldīga - Vieja Kuldiga) el castro más grande de los curonios que fue destruido por los caballeros de la Orden Livona en el s. XIII. Posteriormente los caballeros alemanes construyeron su propio castillo cerca de la cascada, que sería símbolo de su fortaleza cuando la ciudad se incorporó a la Liga Hanseática. La ciudad adquirió su mayor poder a principios del s. XVII, con el Duque Jacobo (Hercogs Jēkabs) cuando se convirtió en capital del Ducado de Kurzeme, sin embargo, esta posición se mantuvo sólo hasta 1702, cuando el castillo de la ciudad fue destruido por los suecos en la Gran Guerra del Norte.

San Juan en Letonia – Jāņi Latvijā

La celebración de San Juan es un momento muy importante para Letonia, su fiesta más popular. Conocida como Jani (la pronuncación es ´Yañi´, en letón ´Jāņi´), se celebra desde la noche del 23 de junio hasta el día siguiente. La noche de San Juan tiene una gran trascendencia para muchas culturas, los rituales relacionados con el solsticio de verano se remontan a tiempos anteriores al cristianismo, de hecho en sus orígenes paganos la celebración se ceñía a los verdaderos días del solsticio, entre el 21 y el 22 de junio, pero al asociarlo con el nacimiento de San Juan Bautista se trasladó a la fecha en la que actualmente acontece.

En su origen, el día más largo y la noche más corta del año era un momento de espiritualidad, magia y superstición, donde el hombre entraba en contacto con las fuerzas de la naturaleza. Se conmemoraba en honor a un dios pagano, Janis (Jānis), conocido como “el hijo de dios” en algunas canciones tradicionales letonas. Se decía que una vez al año, durante el solsticio de verano, Janis aparecía en Letonia para repartir suerte y felicidad entre su pueblo.

Apbrīnojamas vietas Spānijā 1: Pedrasa - Una ruta maravillosa en España 1: Pedraza

Ja kaut ko ir vērts apskatīt Spānijā, tad tās ir mazās pilsētiņas un ciemati, kas to padara neatkārtojamu. Šoreiz mūsu ceļi ved uz Segoviju. Tā ievērojama ar savu akveduktu, bet ne par to ir stāsts. Mēs ceļosim uz Pedrasu (Pedraza), Sepulvedu  (Sepúlveda) un Svētā Frutos kapelu (Ermita de San Frutos).

Visas šīs trīs vietas iespējams apskatīt vienā dienā, protams, mums nepieciešams kāds transportlīdzeklis.

Madride                    → Pedrasa                   = 126 km

Pedrasa                     → Sepulveda               = 30 km

Sepulveda                 → Svētā Frutos kapela = 20 km

Svētā Frutos kapela  →  Madride                  = 140 km

Uz Pedrasu

Ekskursiju sākam ar braucienu uz Pedrasu. Tā ir apbrīnojami skaista un senatnīga vieta.

Pedrasa ir ļoti sena un par tās apdzīvotību arī liecina tur atrastā keramika, kas saglabājusies no IV gadsimta p.m.ē., bet mūsdienās tur aizbraucot varam izbaudīt viduslaiku gaisotni. Interesanti, ka Pedrasā visas izkārtnes un reklāmas ir kokā grebtas vai arī gleznotas, lai nepazaudētu senatnes vēsmu mūsdienu vidē.

Rebuhito – Rebujito

Rebuhito ir tipisks dzēriens Andalūzijā (Andalucía), ko gatavo no heresa jeb šerija veida mansanija (manzanilla) vai fino (fino) sajaukuma ar gāzētu ūdeni ar citrona-laima garšu, bet, ja tā nav, tad varam izmantot Sprite vai 7Up. Par heresa vīniem sīkāk varam lasīt šeit. Šo dzērienu mēdz arī pagatavot ar piparmētru lapām.

Rebuhito parasti dzer Pavasara svētkos Seviļjā (Feria de Abril de Sevilla). Ārpus Andalūzijas rebuhito sāka iepazīt tikai 90.gados. Dzērienu popularizēja ar mērķi iepazīstināt jaunu publiku ar heresa mansaniju (manzanilla).

Torrihas – Torrijas

Torrihas (torrijas) ir tipisks Svētās Nedēļas (Semana Santa) ēdiens. Tās ir saldas un ļoti garšīgas, un pats svarīgākais, viegli pagatavojamas.

Sastāvdaļas:

Piens 0,5l

Baltmaize

Kanēļa standziņa

Olas 3

Kanēlis

Cukurs

Eļļa

Svētā Nedēļa Spānijā – Semana Santa en España

Pēc karnevāla otrie nozīmīgākie svētki Spānijā ir Svētā Nedēļa (Semana Santa) jeb mūsu izpratnē Lieldienas. Par to, kā tie tiek svinēti, šajā rakstā. 

Īsumā

Spānijā nedēļu pirms Lieldienām sākas kristīga satura gājieni (procesijas). Tas ir laiks, kad cilvēki piemin Kristus ciešanas un nāvi. Gājienā piedalās cilvēki, kas pieder kādai no brālībām. Katrai brālībai ir savs gājiens, kurā noteikts skaits cilvēku (skaits var sasniegt pat 40 cilvēkus) uz saviem pleciem nes lielas svēto koka figūras. Sākotnēji nesēji jeb ‘kostaleros’ (costaleros) bija ticīgie, kas nožēloja kādus grēkus, vai arī tieši otrādi, vēlējās izrādīt pateicību. Mūsdienās par nesējiem kļūst tikai brālības biedri.

Katrai brālībai ir savs tērps, sava krāsa, dažām arī speciālas kapuces, kas aizsedz seju. Lielai daļai tūristu šīs kapuces atsauc atmiņā kukluksklanu, lai arī līdzīgais tērps ir tikai sakritība. Šie tērpi ataino Nacaretes iedzīvotājus (Nazarenos).

La Pascua en Letonia – Lieldienas Latvijā

La Pascua (Domingo de Resurrección) celebra el soslsticio de primavera, la llegada del sol y el resurgir de la naturaleza. En Letonia encontramos las tradiciones cristianas fundidas con las costumbres paganas. Entre estas tradiciones ancestrales encontramos la celebración de la semana silenciosa (klusā nedēļa) que se celebra una semana antes, comienza el Domingo de Ramos, en Letonia el Domingo de la Zargatilla (Pūpolsvētdiena),  destacando el Jueves Verde (Zaļā Ceturtdiena) y el Viernes Grande (Lielā Piektdiena). Desde el Domingo de Ramos o de la Zargatilla hasta la Pascua existe una tradición que consiste en dar golpes con ramas en flor de la zargatilla mientras se repiten los mantras tradicionales; “la salud dentro, la enfermedad fuera” (Veselība iekšā, slimība ārā!)  y “redondo como el amento de sauce” (Apaļš kā pūpols!).

Karnevāla tradīcija Spānijā - Carnaval en España

Esam varbūt šo un to dzirdējuši par karnevāliem, īpaši jau par Riodežaneiro karnevālu, kad par to stāsta televīzijā un pat ir iespēja apskatīt kādu fragmentu. Bet, kā jau mums zināms, šajā blogā varam lasīt par Latviju un Spāniju, tāpēc arī šoreiz par karnevāliem Spānijā, jo arī šajā valstī šī tradīcija tiek ļoti kopta.

Vēsturnieki, kas pētījuši karnevālu izcelsmi, saka, ka tie tika svinēti jau Ēģiptē un Šumerā apmēram pirms 5000 gadiem. To pamatā bija dievu godināšana. Mūsdienās tos svin februārī apmēram trīs dienas, kad cilvēki ģērbjas tam īpaši sagādātos tērpus.