‘Las Fajas’ ir
svētki, kas tiek svinēti Valensijā un tās apkārtnē no 15.-19.martam. Šie svētki
tiek svinēti arī par godu galdnieku aizgādnim Svētajam Jāzepam (San José).
Viduslaiku
valensiešu valodā par fajām dēvēja lāpas, kuras izvietoja novērošanas torņos.
Pats vārds gan nāk no latīņu valodas (fac[u]la, pamazināmā vārdā fax, lāpa).
Ir versija,
kurā pie vainas ir galdnieki. Svētā Jāzepa dienas priekšvakarā viņi dedzināja
visu, kas pa gadu bija sakrājies, dažādi neizmantoti vai pārpalikuši koka
materiāli. Viņi dedzināja arī koka ierīces, kurās tika kārtas eļļas lampas, tādā veidā sveicot
pavasari. Tas gan ir pretrunā ar pašu galdnieku biedrību, jo viņu dokumentos
rakstīts, ka lielie ugunskuri tika dedzināti 19.martā, nevis iepriekšējās
dienas vakarā.
Pirmā rakstiskā
informācija, kas pieejama par fajām, ir no 1740.gada. Tajā teikts, ka tika
dedzināti vairāk kā 1000 ugusnkuri, kurus dēvēja par fajām. Tās bija satīriska
un burleska satura un tajās attēloja apkārtnē pazīstamu cilvēku, kurš tika
publiski izsmiets par kādu savu rīcību. Faju veidošanā piedalījās apkārtnes
kaimiņi, kamēr bērni gāja no mājas uz māju saukdami: ‘Kādu vecu paklāju!’, kas
pārvērtās par populāru saukli, lai savāktu jebko, kas varētu noderēt
dedzināšanai. Tajos laikos fajas tika veidotas no lielām kastēm ar trim vai
četrām ģērbtām lellēm, kuru galvas un rokas bija izgatavotas no vaska.
Mūsdienas
Faju izgatavošana
laikam ejot ir tā attīstījusies, ka mūsdienās tās tiek veidotas no putoplasta
un mīksta korķa materiāla, ar ko ir viegli strādāt. Fajas ir sasniegušas pat 30
metru augstumu.
Mākslinieki,
amatnieki, galdnieki, gleznotāji un skulptori darbu sāk jau mēnešus iepriekš.
Darba grupa veido arī satīriskus plakātus un grāmatiņas, kurā izskaidrota fajas
nozīme un stāsts.
Liela nozīme
šajos svētkos ir arī pirotehnikai, ko savā laikā bija ieveduši musulmaņi, un
kas vēl joprojām ieņem nozīmīgu vietu valensiešu svētkos.
Arī bez mūzikas
svētki būtu neiedomājami. Svētkiem tiek nolīgti vairāk kā 300 pūtēju orķestri,
kas spēlē visos nozīmīgajos un mazāk nozīmīgajos pasākumos tradicionālas un
populāras pasodobles, piemēram, „Paquito
el Chocolatero” (skatīt video), „Amparito Roca”, „Valencia” un „El fallero”, lai arī
mūsdienās iespējams dzirdēt arī mūsdienu moderno mūziku.
Galvenie faju
notikumi
La Krida (La
Crida) – (tulk.‘atklāšana’) notiek
februāra pēdējā svētdienā, kad galvenā fajiete (Fallera mayor) sasauc kopā
visus fajiešus, valensiešus un pilsētas viesus. Šajā pasākumā Valensijas mērs
galvenajai fajietei nodod pilsētas atslēgas un svētki var sākties.
Ninotu izstāde - Ninoti
ir figūras, ko varam redzēt faju apakšdaļā. Izstāde tiek rīkota Faju muzejā šim
pasākumam speciāli izveidotā teltī, kur iespējams apskatīt ap 800 ninotu.
Notiek balsošana, kuras rezultātā ninots ar visvairāk balsīm tiek paglābts no
sadedzināšanas. Kad izstāde beigusies faju grupas svētku gaisotnē mūzikas
pavadībā dodas uz muzeju pēc saviem ninotiem.
Ninotu gājiens - Svētku
gājiens notiek nākamjā nedēļas nogalē pēc svētku atklāšanas. Tajā faju grupas
sagatavo kādu tēmu, kas saistīta ar politiku, kādu sociālu tēmu vai arī sportu.
Gājiena laikā tiek kritizēta izvēlētā tēma, par ko labākie iegūst balvas.
Karalistes
gājiens - Tagad tas pārdēvēts par Starptautisko folkloras gājienu, kurā
piedalās visu trīs Valensijas provinču pārstāvji: Alikante (Alicante), Castejon
(Castellón) un Valensija (Valencia). 2012.gadā gājiens tika atcelts, bet līdz
tam to rīkoja sestdienā, kas bija pirms 15.marta. Agrāk pat piedalījās ļaudis
no citiem reģioniem, valstīm.
La maskletā (La
mascletá) notiek katru dienu pulksten 14 no 1.-19.martam. Nosaukums nāk no
vārda ‘el masclet’, kas ir viens no petardes veidiem. Šis pasākums īpaši
svarīgs valensiešiem, bet to īsti neizprot viesi, jo tas ir nevis jāredz, bet
jāsadzird un jāizjūt, līdz ar to ir jāatrodas tuvu notikuma vietai. 5-7 minūšu
laikā trokšņa skaņa pārsniedz 120 decibelus.
La Plantā (La Plantá) - 14.un 15.martā sākas faju uzstādīšana, ko arī
nozīmē nosaukums. 16.marta rītā visam jau jābūt gatavam, jo tad ierodas žūrija,
lai tos novērtētu. Agrāk to vajadzēja izdarīt vienā dienā, ja nepaspēja, tad
žūrija to pat nevērtēja, līdz ar to bija lielāka sāncensība. Īpaši lielas vai
sarežģītas fajas jau sāk uzstādīt 10.martā.
Modināšana (La
Despertá) - Katru rītu fajieši modina kaimiņus ar īpašām petardēm (tro de bac),
kas sprāgst metiena rezultātā pieskaroties zemei, vai arī maskletus (masclets) –
petardes ar degli. Valensijas iedzīvotāji
kritizē modināšanu, jo svētku diena Valensijā ir tikai 19.marts.
Dāvana - Cilvēki
pasniedz dāvanas ziedu veidā bezpalīdzīgo Dievmātei, Valensijas pilsētas un
reģiona aizbildnei. Faju grupas nes Dievmātei ziedus 17.un 18.martā. Agrāk tas
ilga tikai vienu dienu, bet tā kā ir tik daudz fajiešu, tad nācās to pagarināt līdz divām dienām. Fajieši nes ziedus, no kuriem izveido apmetni, kas nosedz Dievmātes
ķermeni. Šī daļa ir īpaši krāšņa, jo ziedu apmetnis ir 14 metrus garš.
Uguņošana - Fajiešu
svētku laikā, no 15.-19.martam, katru vakaru tiek sagatavota uguņošana.
Visvairāk gaidītā un pazīstamākā ir „Uguns nakts” (La Nit del Foc), ko var
redzēt naktī no 18.uz 19.martu un kas ilgst 20 minūtes.
Uguns gājiens -Tas
ir gājiens, kas izsludina faju sadedzināšanu.
Dedzināšanas
nakts (La Nit de la Cremá) - Ar šo arī
noslēdzas svētki. 19.marta vakarā tiek sadedzinātas fajas, bet pirms tam vēl var apskatīt pēdējo ugunošanu, ko ieslēdz galvenā fajiete un komisijas
prezidents.
Izmantotie avoti:
No hay comentarios:
Publicar un comentario