Pēc karnevāla
otrie nozīmīgākie svētki Spānijā ir Svētā Nedēļa (Semana
Santa) jeb mūsu izpratnē Lieldienas. Par to, kā tie tiek svinēti, šajā rakstā.
Īsumā
Spānijā nedēļu
pirms Lieldienām sākas kristīga satura gājieni (procesijas). Tas ir
laiks, kad cilvēki piemin Kristus ciešanas un nāvi. Gājienā piedalās cilvēki, kas pieder
kādai no brālībām. Katrai brālībai ir savs gājiens, kurā noteikts skaits
cilvēku (skaits var sasniegt pat 40 cilvēkus) uz saviem pleciem nes lielas
svēto koka figūras. Sākotnēji nesēji jeb ‘kostaleros’ (costaleros) bija ticīgie, kas nožēloja kādus grēkus, vai arī tieši otrādi, vēlējās izrādīt pateicību. Mūsdienās par nesējiem kļūst tikai brālības biedri.
Katrai brālībai ir savs tērps,
sava krāsa, dažām arī speciālas kapuces, kas aizsedz seju. Lielai daļai tūristu
šīs kapuces atsauc atmiņā kukluksklanu, lai arī līdzīgais tērps ir
tikai sakritība. Šie tērpi ataino Nacaretes iedzīvotājus (Nazarenos).
Ir dalībnieki, kas izvēlas gājienu,
kas ilgst vairākas stundas, veikt basām kājām. Pēc figūras un tās nesējiem
gājienā iet orķestris un citi draudzes biedri. Skatītāji parasti mazliet sapucējas, tāpat kā ejot svētdienās uz
baznīcu. Nejūtamies pārsteigti, ja pēkšņi kāds sāk dziedāt. Tā droši vien būs 'saeta' (saeta) - lūgšana skaļā balsī, kurā lūdz palīdzību vai izsaka pateicību.
Spānijā pavisam
ir 16 vietas, kur Svētā Nedēļa atzīta par starptautiskas nozīmes svētkiem. No
tiem seši tiek svinēti Kastīlijā un Leonā, trīs Andalūzijā, trīs Mursijā, divas
Kastīlijā Lamančā, trīs Valensijas reģionā un vieni Ekstremadūrā. Sīkāk par
Svēto Nedēļu, ko svin Kaseresā (Ekstremadūrā).
Svētā Nedēļa
Kaseresā
2011.gadā Svētā
Nedēļa Kaseresā tika atzīta par starptautiskas nozīmes svētkiem. Tā ilgst
deviņas dienas, desmit, ja pieskaitām pēdējo dienu, kad ir lielais gājiens - Procesión Magna, kurā
piedalās visu gājienu dalībnieki ar visām svēto figūrām. To varam apskatīt pirmajā video. Arī šajās procesijās smagās figūras tiek
nestas uz pleciem, lai arī šis gājiens ir viens no ilgākajiem daudzo dalībnieku dēļ.
Procesijas
galvenokārt notiek vecpilsētā, kas iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā,
izņemot četras, no kurām divas notiek pilsētas centrā. Viena no vissvarīgākajām
un iespaidīgākajām ir Melnā Kristus procesija.
Melnā Kristus
procesija (Procesión del Cristo Negro) notiek vecpilsētā un sākas tieši pusnaktī. Figūra, kas tiek nesta
gājienā, veidota no koka XIV gadsimtā, diemžēl autors nezināms. Brālība, kurai
pieder šī figūra, dibināta 1490.gada 3.maijā, divus gadus pirms Amerikas atklāšanas.
Gājiens notiek vecpilsētas mūru iekšpusē. Tajā piedalās 59 brālības biedri,
kuri ģērbti benediktiešu mūku tērpos. Melnā Kristus figūra veidota no 1345.līdz
1360.gadam, pat tiek uzskatīts, ka tā ir viena no vissenākajām. Mezglu krusts,
kur piesists Jēzus, ir jau trešais pēc kārtas.
Gājiena laikā
vienīgais muzikālais pavadījums ir bungas un zvana skaņas, ko skandina kāds no
brālības. Gājienā izmantotais zvans veidots no bronzas 2011.gadā
Kaseresas ciematā Monteermoso (Montehermoso) par godu 25 gadu jubilejai pēc brālības
atdzimšanas, un tas sver 2,5kg. Tam ir arī savs vārds – María Santísima de los Dolores.
Iepriekš izmantoto zvanu izgatavoja XVIII gadsimtā tai pašā darbnīcā, kur
tagadējo.
Pirms
šīs procesijas skatīšanās, mums būtu jāzin, ka klīst nostāsti, ka nedrīkst
skatīties Melnā Kristus acīs, jo tas piesauc nelaimi. Kas to lai zin, vai tas
tā ir, bet nenāk par ļaunu to zināt.
Labāku video iespējams noskatīties šeit: Kaseresas Melnais Kristus.
Šis ir vienīgais gājiens, kas notiek gandrīz pilnīgā klusumā, izņemot minimālo pavadījumu. Gājiens tiešām ir redzēšanas vērts. Iedomājamies šo skatu: pusnaktī atrodamies vecpilsētā starp seniem mūriem, dzirdam tikai zvana un bungas skaņas, redzam Melno Kristu un atceramies nostāstu par tā acīm. Iespaidīgi, vai ne?
Šis ir vienīgais gājiens, kas notiek gandrīz pilnīgā klusumā, izņemot minimālo pavadījumu. Gājiens tiešām ir redzēšanas vērts. Iedomājamies šo skatu: pusnaktī atrodamies vecpilsētā starp seniem mūriem, dzirdam tikai zvana un bungas skaņas, redzam Melno Kristu un atceramies nostāstu par tā acīm. Iespaidīgi, vai ne?
Svētās Nedēļas saldumi
ZiemssvētkosSpānijā ēd īpašus saldumus, tāpat arī Svētajā Nedēļā. Visā Spānijā gatavo torrihas
(torrijas). Tās ir ļoti viegli pagatavot, jo vajag maizi, pienu, olas un
kanēli. Šo recepti varam izlasīt arī šajā blogā un pagatavot, jo tās tiešām ir
ļoti viegli pagatavojamas un garšīgas. Recepte atrodama šeit.
Un citi Svētās Nedēļas saldumi:
- ‘monas de Paskua’ (monas de Pascua),
- pestiņjos (pestiños),
- un ornasos (hornazos).
Ja esam
Spānijā Lieldienu laikā, tad noteikti
ieteicams apmeklēt kādu no daudzajām procesijām, kas notiek katru dienu. Tie ir
jauni iespaidi un jauna pieredze. Vēl viens ieteikums - siltas drēbes un lietussargs. Tā nu ir sagadījies, ka tieši Svētajā Nedēļā Spānijā, tāpat kā Jāņos Latvijā, līst lietus un ir pavēss laiks, tāpēc nepaļaujamies uz laika prognozēm.
Informācijas avoti:
No hay comentarios:
Publicar un comentario