Madride Rīgā

La entrevista en español la podemos leer aquí.
La receta de Jacinto aquí. 

Kā jau mums labi zināms, šajā blogā varam lasīt par Latviju un Spāniju. Parasti rakstām par tradicionāliem svētkiem, publicējam katrai tautai raksturīgas receptes un dažādu pilsētu aprakstus, bet šoreiz mums ir iespēja izlasīt pirmo bloga interviju un tā ir ar Hasinto (Jacinto). Galu galā, kam gan var būt lielāka saikne starp Spāniju un Latviju kā spānim, kurš dzīvo Rīgā, kur ir atvēris spāņu restorānu „Madride”.

Sveiks! Kā iet?

Sveika! Ļoti labi, man ir prieks sniegt tev interviju.

Interviju sāksim ar Spāniju. Pastāsti mums mazliet par savu dzīvi Spānijā.

Es esmu no Madrides. Iepriekš dzīvoju Madridē, bet brīvdienas un atvaļinājumus mēdzu pavadīt Palensijā (Palencia), manas mammas dzimtajā pilsētā, kura man vienmēr bijusi mīļa. Lielāko daļu savas profesionālās darbības strādāju celtniecības uzņēmumos kā rasētājs un darbu uzraugs.

Kā tev patīk dzīve Latvijā? Kāpēc tieši Latvija?

Esmu apmierināts ar dzīvi Latvijā, jo man ļoti patīk šī valsts. Man Latvija nebija nejauša izvēle, mana sieva ir latviete, mēs iepazināmies Spānijā, kad viņa bija atbraukusi atpūsties. Vairākus gadus dzīvojām šķirti, tiekoties tikai atvaļinājumu vai brīvdienu laikā gan Spānijā, gan Latvijā kā arī citās Eiropas valstīs, līdz beidzot izlēmu meklēt laimi Latvijā.

Pirms doties uz Latviju, zināji kaut ko par šo valsti?

Patiesībā ļoti maz. Zināju, ka tā ir maza valsts, kura atrodas Eiropas ziemeļaustrumos un agrāk bija iekļauta Padomju Savienībā. Vēl par Latviju biju dzirdējis sakarā ar tās sportistu sasniegumiem.

Kādi bija tavi pirmie iespaidi?

Tie bija ļoti dažādi. Mani pirmie ceļojumi uz Latviju bija divos pretējos gadalaikos, pirmā reize bija decembra sākums, bet otrā jūnija vids. Pirmajā reizē mani pārsteidza gaismas trūkums un aukstums, kaut arī nebija ļoti auksti, taču es nekad nebiju piedzīvojis tādu aukstumu Spānijā. Man viss likās skumji gaismas trūkuma dēļ un tāpēc, ka debesis bija nomākušās. Otrā reize bija pavisam citāda. Man patika gaismas daudzums. Mani pārsteidza, ka jau trijos no rīta ir gaišs, gaisma man traucēja gulēt. Skaistie Rīgas parki un visa daba ārpus pilsētas bija dzīvības pilni, man ļoti patika.

Cik gadus jau dzīvo Latvijā?

Februārī palika divi gadi kopš manas ierašanās Latvijā.

Kur esi paspējis pabūt Latvijā?

Tajās reizēs, kad pavadīju brīvdienās un divos gados kopš šeit dzīvoju, man liekas, ka esmu iepazinis Latvijas daudzveidību. Esmu pabijis Latvijas pludmalēs Liepājā, Jūrkalnē, Jūrmalā, Rīgā, Lilastē un Saulkrastos, tās visas ir skaistas. Esmu bijis Siguldā, Gaujas Nacionālajā parkā un Līgatnes zooloģiskajā dārzā, skaistas vietas. Kuldīga, pēc manām domām, ir viena no visskaistākajām Latvijas pilsētām. Jāpiemin arī Cēsis un tās pils, vienreizējā Rundāles pils ar saviem dārziem. Galvaspilsētā man ļoti patīk Vecrīga, Jūgendstila rajons, kur man ir paveicies arī dzīvot un, protams, parki.

Kā iet ar latviešu valodu?

Man nepadodas valodas, iet grūti, bet pamazām cenošos to apgūt.

Vari mums pastāstīt par kādām latviešu paražām, kas tev likās dīvainas?

Patiesību sakot, pēc diviem šeit nodzīvotiem gadiem, nav nekas, kas mani pārsteidz.

Ko domā par latviešiem salīdzinājumā ar spāņiem?

Latvieši ir ļoti laipni, bet sākotnēji mazliet atturīgi vēsi.

Un kā ar latviešu ēdieniem? Māki pagatavot kādu latviešu ēdienu? Varbūt, ka ir kas tāds, kas tev nepavisam negaršo un kaut kas, pēc kā skumsti.

Latviešu ēdieni ļoti atšķiras no spāņu ēdieniem. Ir lietas, kas man ļoti garšo, kā piemēram, vinegrets, kartupeļu pankūkas ar skābo krējumu un mazssālītu lasi. Interesanti, ka Ziemassvētkos šo ēdienu pagatavoju savai ģimenei Spānijā un visi bija sajūsmā. Vēl man garšo cepetis un  putraimu desa (asinsdesa). Man ļoti garšo dažādi saldie ēdieni ar biezpienu, piemēram, biezpiena sieriņš un biezpienmaize.

Mājās laiku pa laikam pagatavoju kādu latviešu ēdienu. Ja man jānosauc kaut kas, kas man ļoti negaršo, tad tā ir skābeņu zupa. Skābenes man atgādina spinātus, kuri arī man negaršo.

Ir daudzi produkti, ko izmantoju gatavojot spāņu ēdienus, kā piemēram, jūras veltes, desas, gaļa, siers un citi. Ir tikai viena lieta, pēc kā ļoti ilgojos un kura nav Latvijā, tā ir īpaši kūpināta un pagatavota cūkgaļa (lomo embuchado). Vēl man pietrūkst maize ar ceptu kalmāru. Latvijā var nopirkt kalmārus, bet tie garšo citādi. Kā vēl viena lieta, kas man pietrūkst, ir čurros (spāņu virtuļi). Spānijā brokastīs mēdzu dzert kafiju ar čurros, bet šeit nevaru.

Ja jau runājam par ēdienu, tad zinām, ka Rīgā esi atvēris spāņu restorānu „Madride”. Vai vari pastāstīt sīkāk? Kā radās ideja?

Jā, cīnāmies savā mazajā spāņu uzkodu bārā (bar de tapas) „Madride”, dodot iespēju šejienes cilvēkiem iepazīt spāņu ēdienus. Stāstam par to, kā tas notika, ir divas daļas. Pirmā, pārceļoties šeit uz dzīvi es meklēju darbu Latvijā, un otrā, pēc vairākām ballītēm ar draugiem, kurās es gatavoju spāņu ēdienus, redzot, ka cilvēkiem tiešām garšoja manis pagatavotais, nolēmām, ka varētu atvērt spāņu restorānu.

Kādus spāņu ēdienus piedāvājat restorānā?

Cenšamies dot iespēju iepazīt dažādus tradicionālus spāņu ēdienus, kā piemēram, uzkodas ar desu, gaļu, jūras veltēm, sieru u.c. Piedāvājam arī spāņu tortiļju ar šampiņjoniem, zilo sieru, šķiņķi, pildītus piparus, kroketes ar šķiņķi; ziemā – zupas, sautējumus ar gaļu un zivīm. Tagad, kad iestājies siltais laiks, ir iespēja nobaudīt aukstās zupas: gaspačo (gazpacho), salmoreho (salmorejo), ahoblanko (ajoblanco) u.c. Piektdienās parasti mēdzam pagatavot kaut ko īpašu, kā piemēram, paeļju (paella), melnos rīsus (arroz negro), pupiņu sautējumu (fabada), madridiešu sautējumu (cocido madrileño), vērša asti sarkanvīnā (rabo de toro en vino tinto).

Piedāvājam arī iespēju iepazīt dažādus dzērienus ar vīnu: kalimočo (kalimotxo/ calimocho - sarkanvīns ar kolu), rebuhito (rebujito – heress jeb šerijs ar Sprite) un sangriju (sangría).

Kam cilvēki dod priekšroku un kas patīk mazāk?

Kopumā ņemot, cilvēkiem garšo visi ēdieni, bet varbūt vairāk izvēlas šķiņķi, ķiplokā apceptas garneles, mīdijas baltvīna mērcē, pildītos piparus, kroketes un paeļju.

Mums ēdienkartē nav nekas tāds, kas klientiem nepatiktu, jo gadījumā, ja kādam ēdienam nav piekrišana, to izņemam no ēdienkartes un meklējam citus ēdienus, ko piedāvāt.

Ko tev vislabāk patīk gatavot?

Man ļoti patīk gatavot paeļjas, lai arī tas ir darbietilpīgs process, bet tas ir īpašs ēdiens. Vēl man patīk gatavot mīdijas baltvīna mērcē, vienkārši pagatavojams ēdiens, bet ar izcilu rezultātu.

Kas ir tavs iecienītākais spāņu un latviešu ēdiens?

Man ir daudzi iecienīti spāņu ēdieni, bet kā īpašus varētu izcelt vērša asti un madridiešu sautējumu. No latviešu ēdieniem noteikti izceltu cepeti ar sautētiem kāpostiem un vārītiem kartupeļiem, kas kā zināms, daudz tiek ēsts Ziemassvētku laikā.

Produktus, ko izmanto ēdienu gatavošanā, nāk no Spānijas?

Desas, sieri un olīves nāk no Spānijas. Jūras veltes nāk dažādām valstīm. Ēdiena gatavošanai izmantoju Latvijā ražotu gaļu, bet dārzeņu izmantošana ir atkarīga no sezonas. Vienmēr, kad tas ir iespējams, izmantoju Latvijas ražu: tomātus, kabačus, salātus, sīpolus, piparus... Tie ir ļoti kvalitatīvi.

Es pati dzīvoju Spānijā un šeit gatavoju latviešu ēdienus, bet ir gadījumi, kad tie negaršo tā, kā Latvijā, izmantojot spāņu produktus. Tev tā ir gadījies, gatavojot spāņu ēdienus? Ko dari šādā gadījumā?

Man liekas, ka ēdieni garšo gandrīz tāpat kā Spānijā, vissvarīgākais ir izmantot kvalitatīvus produktus.

Beidzot interviju, vēlamies tev lūgt padomus, kas noderētu spāņiem, kas dodas uz Latviju, un latviešiem, kas dodas uz Spāniju. Kas būtu jāņem vērā? Ko noteikti vajadzēju apskatīt?

Es visiem, kā spāņiem, tā arī latviešiem, vēlētos ieteikt, lai nevadās pēc izveidojušiem  stereotipiem un meklē vairāk, abās valstīts ir daudz interesantu lietu. Latviešiem varētu ieteikt daudz skaistu vietu Spānijā, ne tikai Spānijas austrumus un Andalūziju. Ir vērts apskatīt arī Kastīliju un Leonu (Castilla y León), Kastīliju Lamanču (Castilla La Mancha), Ekstremadūru (Extremadura), Aragonu (Aragón), Kantabrijas piekrasti (cornisa Cantábrica): Galīsiju, Astūriju, Kantabriju un Basku zemi. Spāņiem iesaku nogaršot latviešu alu. Ja Spānija ir vīna valsts, tad Latvija alus valsts. Latvijā ir ļoti daudz alus darītavas un visus alus ir vērts nogaršot.

Paldies par interviju un vēlam tev veiksmi!

Paldies tev un sveiciens visiem!