Latvijā un citās valstīs kā Joku dienu pazīstam 1.aprīli, bet Spānijā tā ir 28.decembris. Ideja ir viena un tā pati, izjokot radus, draugus un paziņas, bet tas nav vienīgais, ko dara šajā dienā. Protams, ka arī televīzijā viss apgriezies kājām gaisā un tiek stāstītas dīvainas lietas.
Mazliet no vēstures
Svēto Nevainīgo dienas pirmsākumi meklējami daudzus, jo daudzus gadus atpakaļ. Šajā dienā karalis Hērods pavēlēja nogalināt Betlēmē visus zīdaiņus līdz 2 gadu vecumam, kuru vidū bija jābūt arī Jēzum. Hērods bija uzzinājis par pareģojumu, ka Jēzus nākotnē varētu viņu gāzt no troņa. Dienai tika dots ‘svēto nevainīgo’ vārds, jo bērni bija nevainīgi un pārāk maziņi, lai būtu nogrēkojušies, lai tiktu tā sodīti.
Lai arī sākotnēji tā bija asiņaina un traģiska diena, mūsdienās šo dienu atzīmē izjokojot citus ne tikai Spānijā, bet arī citās spāniski runājošās valstīs un kristīgai tradīcijai klāt pievienojušās arī pagāniskas tradīcijas.
Agrāk (līdzīgi kā Helovīnos) bērni gāja no mājas uz māju lūdzot saldumus, taisot troksni ar katorēm un pudelēm un dziedot tradicionālas Ziemassvētku dziesmas. Šis saucas ‘pedir el aguinaldo’ ( [pedir aginaldo] - lūgt atalgojumu). Bērnu atalgojums bija Ziemassvētku saldumu veidā – mantekado un polvorones. Diemžēl šī tradīcija ir izzudusi lielajās pilsētas, bet kādā mazā ciematiņā tā vēl joprojām tiek piekopta.
Pagānu tradīcijas
Gadiem ejot, tradīcijas mainījušās un mūsdienās bērni izjoko apkārtējos cukura vietā ieberot sāli vai arī pielīmējot papīra lelli uz muguras, ko sauc ‘inocentada’ ([inosentada] – nāk no vārda ‘inocente’, kas nozīmē ‘nevainīgs’).
Joprojām saglabājušās arī senas pagāniskas tradīcijas. Viena no tām ir ‘miltu kauja’ (Festividad de los Enfarinats jeb Enharinados - iemiltotie), kas norisinās Alikantes ciemata Ibi ielās. Šajos svētkos neviens netiek žēlots no ‘iemiltošanas’, lai arī ir divas grupas, kuras cīnās savā starpā. Viena grupa ir cilvēki, kas šajā dienā ieņem ciemata politiķu lomas (mērs, mācītājs u.c.), bet otrā grupā ietilpst viņu pretinieki jeb politiskā opozīcija.
Halansē (Jalance) Valensijā, savukārt ir iespēja redzēt ‘Trako diena’ (Día de los Locos). Tie ir pagānu svētki, kas tiek svinēti jau no XVII gadsimta. Cilvēki ģērbjas trakos tērpos un dara trakas lietas, kuru startpā ir arī trakā deja vakara noslēgumā.
Trempa (Tremp) ciematā Leridā (Lérida) Katalonijā šo dienu atzīmē piekarot baznīcas zanu tornī milzīgu papīra lelli, ko viņi dēvē par ‘llufa’. Cilvēki tai dzied un lūdz, lai kāpj lejā, bet beigās to sadedzina.
Fragā (Fraga), kas atrodas Ueskā (Huesca) jaunieši apmētā viens otru ar olām. Protams, tas notiek draugu lokā.
Velna diena
Setiles (Setiles) ciematā Guadalaharā (Guadalajara) Kastīlijā Lamančā svin ‘Velna dienu’ (Día del Diablo). 18-gadīgi puiši (los quintos [los kintos]) pārģērbjas par velniem un ar koka zobenu rokā seko mazajiem. Tiek uzskatīts, ka šiem svētkiem ir vistiešākais sakars ar Svēto Nevainīgo dienas pirmsākumiem, kad karalis Hērods bija pavēlējis nogalināt visus mazuļus.
Šajā dienā par visu atbildīgi kļuva 18-gadīgie jaunieši, jo vecāki devās strādāt. Jauniešu vidū izlozēja ne tikai velnu, bet arī ciemata mēru un citus domē strādājošos. Visi ģērbās melnos apmetņos ar melnām platmalēm galvās. Mūsdienās puiši velk arī mēteļus, kas pasargā ne tikai no aukstuma, bet arī mīkstina velna sitienus.
Tiem, kam vēl nav 18 gadi, skaitās ‘pavadītāji’ (acompañantes). Viņi liek galvā paštaisītas cepures, kas izdekorētas ar fotogrāfijām. Mazākie ir velna upuri. Dažas dienas iepriekš jau tiek runāts par to, kuri no jauniešiem ir visātrākie, visnežēlīgākie, lai to ņemtu vērā. Visu iepriekšējo nakti ciematā skan bungu un trompešu skaņas, kas brīdina par nākamo dienu. Svēto Nevainīgo dienā bērni turas no velna drošā attālumā, bet paši drosmīgākie mēģina pieskarties velna zvaniņam, ik pa brīdim bērni arī bēg, kad velns nobriedis uz sišanu ar koka zobenu.
Tiem, kam vēl nav 18 gadi, skaitās ‘pavadītāji’ (acompañantes). Viņi liek galvā paštaisītas cepures, kas izdekorētas ar fotogrāfijām. Mazākie ir velna upuri. Dažas dienas iepriekš jau tiek runāts par to, kuri no jauniešiem ir visātrākie, visnežēlīgākie, lai to ņemtu vērā. Visu iepriekšējo nakti ciematā skan bungu un trompešu skaņas, kas brīdina par nākamo dienu. Svēto Nevainīgo dienā bērni turas no velna drošā attālumā, bet paši drosmīgākie mēģina pieskarties velna zvaniņam, ik pa brīdim bērni arī bēg, kad velns nobriedis uz sišanu ar koka zobenu.
Velns (diablo) protams ir vissvarīgākais tēls šajos svētkos. Laikam ejot, velnam bijuši vairāki tērpi, bet šobrīd jaunieti ģērbj dzeltenā kostīmā ar sarkanām detaļām, augšdaļā ir žakete ar uzrakstu ‘Lai dzīvo Spānija’ (Viva España) un A.B. (Animas Benditas – Svētītas dvēseles). Īsbiksēm uz dibena piešūta aste un zvaniņš, pie tērpa arī svarīgas adītas greznas garas zeķes, kas mūsdienās ir vienkāršas zeķes. Galvā liek cepuri ar ragiem, seja nokrāso melnu un pieliek arī kazbārdiņu.
Protams, ka, lai kādas pagāniskas tradīcijas būtu Spānijas tik dažādajos ciematos, nekur neiztiek bez jokiem, tāpat kā Latvijā, tāpēc noteikti jāizmanto brīdis jokiem, ja neesam aizņemti ar gatavošanos kādiem no šiem svētkiem. Un uzmanieties no izjokošanas un velna!!!
Izmantotās interneta vietnes:
Izmantotās interneta vietnes:
No hay comentarios:
Publicar un comentario