Brasero nav vienkāršs sildītājs. Spānijā tas ir gandrīz katrā mājā, jo šeit nav tik ļoti ierasts ieslēgt apkuri, lai ir silti, nē, šeit, atnākot mājās, ļaudis ieslēdz brasero un sasildās pie tā.
Tas ir dziļš trauks ar vāku ar caurumiem, pa kuriem nāk siltums. Lai nepieskartos grīdai, tam ir kājas vai arī tas novietots uz paaugstinājuma. Skaidrs, ka tāpat vien siltums nevar rasties, vajadzīgs kāds materiāls, kas to rada. Daudzu gadsimtu garumā ir bijuši vairāki materiālu veidi, bet par vislabāko vienmēr uzskatīta smalka kokogle (picón).
To novietoja istabas centrā vai arī zem tam speciāli domāta galda ´kamija´ (camilla). Galdam ir divas daļas, apakšdaļā novieto brasero tam speciāli domātā caurumā. Lai siltums kocentrētos tieši zem galda, tas apklāts ar biezu lielu galdautu (šūts no aizkarauduma vai audumu, ar ko apvelk mēbeles). Ogļu bakstīšanai izmantoja tam īpaši domātu puļķi ‘badila’, ko redzam pirmajā bildē sievietei rokās.
Mūsdienās brasero izmanto retāk, jo cilvēki dod priekšroku visa dzīvokļa vai mājas apkurei, bet joprojām ir liels skaits to cilvēku, kas turpina šo tradīciju. Cilvēki ir sapratuši, ka ir bīstami izmantot ogļu brasero, tāpēc vairāk redzam elektrisko (kā iepriekšējā bildē). Tam virsū liek restes (kas atgādina būrīti), lai pasargātu galdautu no sadegšanas.
Mazliet no vēstures
Brasero daudz izmantoja Senajā Romā. Pierādījumus tam varam atrast Briselē, Kjusi (Chiusi) un Neapolē. Tie bija kvadrāta, apļa un ovāla formā. Brasero novietots uz kājām (lai neatrastos uz zemes), kas var būt riteņi vai arī dzīvnieku ķepu veidā.
Tradīcija turpinājās visā Itālijā un arī Spānijā. Itālijā izmantoja kvadrātveida, bet Spānijā apaļus braseros.
Tātad, atceramies, ja esam kādā spāņu mājā un redzam šādu galdu un turklāt ir auksts laiks, tad, apsēžoties pie tā, droši varam apsegties ar galdautu un sasildīties pie ieslēgta brasero.
Informācija iegūta:
Informācija iegūta:
No hay comentarios:
Publicar un comentario