Betlēmes skats - Belén/ Nacimiento

Adventes un Ziemassvētku laikā ir kāda jauka tradīcija, kas ir, Betlēmes skata veidošana mājās, baznīcās, kā arī publiskās vietās (darba vietās, skolās, tirdzniecības centros). Spāniski to sauc par ‘Belén’ (Betlēme) vai ‘Nacimiento’ (Dzimšana). Būtībā tā ir tāda kā aina, kas veidota no mazām figūriņām un kas ataino Jēzus dzimšanu.

Mazliet no vēstures un mūsdienām

1223.gadā Svētais Asīzes Francisks (San Francisco de Asís) Grečo (Greccio) alā izveidoja pirmo Betlēmes skatu ar dzīvniekiem un cilvēkiem, lai attēlotu Jēzus dzimšanu un lai ikviens saprastu kā tas notika. Citi cilvēki centās to atveidot savās mājās ar mazām māla vai koka figūriņām.

18.gadsimtā no Itālijas šī tradīcija izplatījās arī Spānijā. Tā turpināja izplatīties arī visā Latīņamerikā pēc spāņu iekarošanas, jo tas bija viens no veidiem kā pievērst cilvēkus ticībai.

XIX gadsimtā radās Betlēmes māksla, kas nozīmē, ka cilvēki lielu uzmanību pievērsa figūriņu izgatavošanai. To pārraudzīja Betlēmju asociācijas.

Betlēmes skatā galvenokārt redzam Mariju, Jāzepu un Jēzu, kas atrodas kūtī. Turpat ir arī mūlis un vērsis. Plašākā ainā varam atrast arī trīs ķēniņus, kuri bija ieradušies sveikt Jēzu, ar dāvanām, eņģeļiem un Betlēmes zvaigzni. Bez šī skata, mēdz arī iekļaut arī citas Betlēmes ainas/ notikumus.

Galvenokārt Betlēmes skatu veido pirms Ziemassvētkiem 8.decembrī pēc Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas svētkiem. Viena daļa cilvēku to noņem tikai 2.februārī, kad ir 'Kunga prezentācija templī' svētki (saukta arī par Sveču dienu), bet citi to noņem jau 6.janvārī Kunga epifānijas (parādīšanās) dienā, saukta arī par Zvaignzes dienu un Trīs Ķēniņu dienu. Visā šajā laika periodā ķēniņi ceļoja (arī figūriņas Betlēmes skatā), sekojot zvaigznei, bet 6.janvārī viņi beidzot nokļūst kūtī, tātad tos pārvieto galapunktā. Bērniem vecāki stāsta, ka ķēniņi paši pārvietojas, lai radītu Ziemassvētku brīnumu.

Interesanti fakti

Katalonijā, Valensijas apgabalā un Kanāriju salās Betlēmes skatos novieto arī šiem reģioniem tipisko ‘kaganeru’ (caganer) jeb latviski to varētu dēvēt par ‘kakātāju’. Šī tradīcija radusies XVIII gadsimtā. Figūriņa ir zemnieks tērpts tipiskā katalāņu tērpā ar sarkanu cepuri galvā, kurš nokārto savas dabiskās vajadzības (šajā gadījumā kakā).  Mūsdienās ’kakātāja’ lomā var atrast ne tikai zemnieku, bet arī politiķus, sportistus un citas slavenas personas. Figūriņu novieto nostāk no kūtiņas, bet pamanāmā vietā. Precīzi nav zināms skaidrojums šai tradīcijai, bet uzskata, ka ‘kakātājs’ ar saviem izkārnījumiem mēslo zemi un ir veiksmes simbols nākamajam gadam. Interesanti, ka baznīca ir oficiāli pieņēmusi ‘kakātāja’ tradīciju. Pastāv arī tradīcija novietot Jēzu silītē tikai Ziemassvētku vakarā.

Cilvēki uzskata, ka ‘kakātājs’ padara zemi auglīgu nākamajam gadam. Viņš simbolizē veselību, ķermeņa un dvēseles mieru, kas tik ļoti nepieciešams ikvienam, lai izveidotu Betlēmes ainu un pavadītu Ziemassvētkus. Tas ienes mājās prieku un veiksmi, to nenovietojot Betlēmes skatā, nozīmēja piesaukt nelaimi. 

Pavisam nesen (2007.gadā) kāds konditors radīja vēl vienu figūriņu - ‘čurātāju’ (pixaner/ meón). Tā gan nav tik populāra. ‘Čurātājs’ veidots par godu visiem, kas pieļāvuši lielas kļūdas, jo spāniski šajā izteicienā lieto vārdu ‘čurāt’ – ‘čurāt nevietā (ārpus puķu poda)’ – ‘mear fuera del tiesto’.

Ziemassvētku laikā daudzos Ziemassvētku tirdziņos var apskatīt un nopirkt sākot ar mazu Betlēmes skatu (komplektu), atsevišķām figūriņām, dažādām ēkām, tiltiem un līdz pat upēm, zivīm un dzīvniekiem. Arī Madridē tas iespējams, īpaši iesaku apmeklēt Ziemassvētku tirgu Madrides Galvenajā laukumā (Plaza Mayor), kur acis atplešas, redzot kā padomāts pat par vismazāko sīkumu.

Informācija no:

1. Navidad - El Belén 
2. Belén 
3. Nacimiento