Spain Latvia: Apbrīnojamas vietas Spānijā 3: Svētā Frutos kapela - Una ruta maravillosa en España 3: Ermita de San Frutos

5 jul 2012

Apbrīnojamas vietas Spānijā 3: Svētā Frutos kapela - Una ruta maravillosa en España 3: Ermita de San Frutos

Esam nonākuši pie trešās un pēdējās ekskursijas daļas, kas ir Svētā Frutos kapela (Ermita de San Frutos). Pirms sākt runāt par kapelu, iepazīsim Svēto Frutos.

Svētais Frutos (San Frutos)

Dzimis 642.gadā Segovijā, miris 715.gadā Oses del Duraton (Hoces del Duratón).
Viņš iekļauts svēto kārtā katoļu baznīcā.
25.oktobrī tiek svinēti arī Svētā Frutos svētki.
Simboli: spieķis un putni.
Viņš ir Segovijas un savas diocēzes aizbildnis.

Svētais Frutos dzimis 642.gadā turīgā un svarīgā ģimenē, kuru senči bijuši romieši. Pēc pāragra abu vecāku zaudējuma, Frutos nolēma aiziet no pilsētas un sabiedriskās dzīves, tāpēc visu mantu izdalīja nabadzīgajiem un sāka meklēt vientulību. Viņa brāļi Valentīns (Valentín) un Engrasia (Engracia) arī izvēlējās to pašu ceļu un pievienojās viņam. Par patveršanās vietu viņi izvēlējās upes Duraton krastus (río Duratón). Sākumā viņi dzīvoja alās, pēc tam katrs savā kapelā, lai cienītu vēlmi dzīvot nošķirti un klusībā.

Svētais Frutos nomira 73 gadu vecumā un viņa brāļi viņu apglabāja tai pašā vietā, kur viņš dzīvoja, tas ir, pie viņa kapelas. Valentīns un Engrasia pēc brāļa nāves nomainīja dzīvesvietu uz tuvējo ciemu Kabajar (Caballar), kur turpināja savu vientuļnieku dzīvi Soilo kapelā (Ermita de Zoilo) līdz brīdim, kad arābi viņiem nocirta galvas.

Tā beidzās šo vienreizēju brāļu-mocekļu Svētā Valentīna un Svētā Engrasias dzīves. Abus brāļus apglabāja blakus Svētajam Frutos, bet vēlāk visu trīs mirstīgās atliekas tika pārvestas no Svētā Frutos kapelas uz Segovijas katedrāli.

Brīnumi

Frutos dzīvoja uz klints, aizas malā, ko tūkstošiem gadu laikā izveidojusi upe Duraton. Arābu iebrukšanas laikā, vietējie iedzīvotāji patvērās pie Svētā Frutos, jo šai vietai bija grūti piekļūt, tikai viens ceļš. Pirms arābu ierašanās, Svētais Frutos paņēma savu spieķi un to iedūra zemē. Tajā vietā radās plaisa un arābi vairs nevarēja piekļūt kapelai. Viņi, redzot tik spēcīgu vientuļnieku, no bailēm aizbēga. Vieta, kur radās plaisa, tika nosaukta par Svētā Frutos griezumu (Cuchillada de San Frutos). Protams, tagad ir iespējams šķērsot plaisu akmens tiltiņa dēļ, ko redzam bildē.

Šis nav vienīgais brīnums, kas noticis. Reiz, kad Svētais Frutos vēlējās celt kapelu par godu Jaunavai, viņš lūdza palīdzību kādam lopkopim, lai viņam aizdod vēršus iejūgam, bet nabaga lopkopim bija tikai mežonīgi buļļi. Kā par brīnumu Svētajam Frutos nebija nekādu prolēmu ar buļļiem, jo tie bija pārvērtušies par mierīgiem darba buļļiem.

Kā pēdējo svarīgo notikumu noteikti jāpiemin 1225.gada atgadījumu ar sievieti, kas tika nogrūsta no klints. Greizsirdīgs vīrs ar savu sievu devās uz Svētā Frutos svētkiem, viņam bija aizdomas, ka sieviete viņu krāpa un tāpēc viņš viņu nogrūda no klints. Krītot sieviete lūdzās Svētajam Frutos, lai notiek brīnums un lai izglābj viņas dzīvību un tā arī notika. Pateicībā sieviete ziedoja draudzei visu, kas viņai bija. Par viņas atdusas vietu arī kļuva pati kapela. Tur arī varam redzēt akmens plāksni ar uzrakstu senajā spāņu valodā:

AQUI YAZE SEPULTA Šeit atdusas apglabāta

DA UNA MUGER DE sieviete, ko

SU MARIDO DESPEÑA vīrs nogrūda no klints.

DA I NO MORIO I HIZO Viņa nenomira, bet ziedoja

A ESTA CASA LYMOSNA DE šai mājai

SUS BIENES visu savu mantu.

Svētais Frutos ir labi pazīstams un viss liecina, ka pēc dabas viņš bija ļoti vienkāršs. Stāsta, ka viņš bijis liels putnu mīlis, ne velti segoviešu vidū viņu iesaukuši par putnkopi (pajarero).

Turpinām ekskursiju

Pēc pagarā ievada, kas bija nepieciešams, lai mums rastos priekšstats par Svēto Frutos, varam atgriezties pie ekskursijas.

Svētā Frutos kapela atrodas apmēram 15 līdz 20 km attālumā no Sepulvedas, varbūt kāda pusstunda laika ziņā, jo jābrauc pa kalnainiem un līkumainiem ceļiem. Kartē nav atzīmēta šī vieta, bet varam izmantot GoogleMaps dotās koordinātes: 41.327036, -3.869208‎

+41° 19' 37.33", -3° 52' 9.15"

Kartē varam redzēt punktu A, kas ir Sepulveda, un punktu B, kas ir autostāvvieta, kur jāatstāj mašīna un ar kājām jāiet apmēram 1 km līdz pašai kapelai. Otrā kartē varam redzētt otru ceļu uz Svētā Frutos kapelu.

Bet šajā kartē redzam ceļu no autostāvvietas līdz kapelai.

Nākamajā bildē redzamais krusts norāda, ka ceļš ved uz kapelu. To redzēsim uzreiz izkāpjot no mašīnas autostāvvietā.

Par kapelu

Tagadējo baznīcu 1093.gadā uzbūvēja mūks Mikaels, bet par baznīcu to atzina 1100.gadā. Līdz 1835.gadam baznīcā dzīvoja benediktiešu mūki, bet 1836.gadā viņi to atstāja garnadžu rokās un devās dzīvot uz ciemu. Vairāki izmeklētāji pēc pētījumu veikšanas atzinuši, ka šajā vietā jūtamas īpašas enerģijas plūsmas.

1992.gadā tiek nodibināta Duraton Svētā Frutos brālība, kas rūpējas par vairāk kā 900 gadu veco kapelu. Pie tam tā ir atvērta nedēļas nogalēs, izņemto ziemas. 25.oktobrī tur tiek rīkotas Svētā Frutos svinības ar dažādām aktivitātēm.

Pēc vai arī pirms pašas kapelas apskates varam aiziet līdz trīs svēto brāļu agrākajām kapavietām (bildē). Ir arī iespēja nokāpt lejā līdz upei un pat izpeldēties, ja ir vēlēšanās.

Ieejot baznīcā jūtam īpašu gaisotni, tā ir maza, vienkārša, bez liekiem izgreznojumiem, bet tā apbur. Atrodoties iekšā, ievērojam, ka kreisajā pusē ir maza telpa (bildē norādīta ar bultu), kurā ieejot varam apskatīt otru altāri.

Altāra apakšējā daļā redzam mazu ieeju un izeju, tā, lai cilvēks rāpus varētu izlīst cauri. Tas tiešām arī katram būtu jāizdara, jāizlien ejai cauri. Tas tāpēc, ka zem altāra atrodas sens akmens (kas senāk kalpojis kā altāris), lienot cauri, tam jāpieskaras, jo tas uzlabo veselību un īpaši palīdz tiem, kam ir trūces. Protams, jāatceras arī tam ticēt no visas sirds.

Mums par Svētā Frutos brīnumiem izstāstīja sirms kungs, kas uzraudzīja baznīcu. Viņš piebilda, ka tad, kad operācijas nebija pieejamas, cilvēki devās uz šo vietu, lai atvieglotu sāpes un dara to joprojām.

Bet cilvēki uz šo vietu nedodas tikai kapelas dēļ. Šī ir arī populāra vieta ornitologiem, jo dabas parkā Oses del Duraton iespējams apskatīt arī baltgalvas grifu (buitres leonades). Citi brauc arī vienreizējās dabas dēļ, kas tiesām ir iespaidīgā, tāpēc, ja ir iespēja, varbūt vajadzētu nomainīt braucienu uz Segoviju pret šo vienreizējo ekskursiju.