Spānijā ir karsti vai auksti?

Esmu Spānijā pavadījusi gandrīz 3 gadus un nekur neesmu izjutusi lielāku aukstumu kā šeit (runa ir par iekštelpām).

Tas mazai intrigai, bet noteikti būtu jāsāk ar piedošanas lūgšanu visiem spāņiem, kurus tas varētu aizvainot, tāds nav mans nodoms. Tas ir tikai un vienīgi mans viedoklis un pieredze, protams, ar ironisku un pārspīlētu piesitienu.

Sāksim ar vasaru, jo Spānija visiem asociējas ar sauli un karstumu. Tas tā tiešām ir, ja runa ir par laika apstākļiem, bet, kad mums rodas vēlme patverties no karstuma, jābūt uzmanīgiem, jo iekštelpās mūs var sagaidīt ‘ziema’. Lieta tāda, ka šeit visos  veikalos, birojos un lielākajā daļā mājās un dzīvokļos ir gaisa kondicionieri. Jūs drošivien tagad domājat: „Nu un kas!?! Tas taču labi!” Problēma ir tajā, ka uz ielas temperatūra sasniedz 40 grādus vai pat vairāk, kamēr dzīvoklī līdz 20 grādiem. Tātad ieejot telpās, sākumā jūtam atvieglojumu, bet drīz vien tas var pārvērsties aukstumā. Turklāt ņemam vērā, ka cilvēki iet viegli ģērbti lielā karstuma dēļ, bez jebkādām jakām vai jaciņām, parasti velkot kleitu, šortus, svārkus un augšdaļā kaut ko ar īsām piedurknēm, vai pat bez tām.

Morāle: vienmēr ņemt kaut ko līdzi. Sievietes var ielikt somā kādu lakatu pleciem vai kādu plānu jaciņu.

Bet tas vēl nav viss. Ir labi, ja ir kondicionieris, bet vairumā gadījumos liekas, ka tie nav vienkārši kondicionieri, bet mašīna ar pārdabiskām spējām, jo var radīt vētru iekštelpās. Bieži var just lielu troksni un pamatīgu vēju, bail paliek. Cilvēki nesaprot, ka, ja mājas logi ir ciet, tad vēsums saglabājas, nav vajadzības ieslēgt kondicionieri. Protams, ir arī mājas, kurās neuzglabājas vēsās temperatūras, bet, ļaudis, tādā gadījumā nav vasara jāpārvērš ziemā.

Tas pats attiecas arī uz autobusiem un metro. Ja pavasarī, kad beidzot jūtams siltums, braucat ar autobusu, redzēsiet, ka nav iespējams tur atrasties, jo visi logi ir vaļā un liekas, ka kuru katru brīdi izlidosim pa kādu no logiem.

Laiks ziemai. Dažviet Spānijā varam izbaudīt ziemu, bet vairumā gadījumu temperatūras nav ļoti zemas, varbūt var sasniegt 0, bet reti kad zem 0. Spānijā cilvēkiem jāiet silti saģērbušies pat iekštelpās, jo pat iekšā ir auksts. Mājās nav apkures, jo kā ļaudis saka, te jau nav tāds aukstums, lai to vajadzētu. Viņi ieslēdz brasero, apsēžas pie galda un sildās tādā veidā. Brasero uzreiz sasilda ķermeni, bet, ja nevēlamies sēdēt pie tā, vai mums jādara kas cits, tad nekas neatliek kā salt. Jāatzīst, ka spāņi nav no tiem salstošajiem. Mani un citus salstošos viņi sauc par ‘frioleros’ (salstošie jeb tie, kas vienmēr salst).

Zināt, ka cilvēki izdzirdot, no kurienes esi, saka: „Bet tu esi no Latvijas, tur jau ir daudz lielāks aukstums! Kāpēc tad tev ir auksti šeit?!?” Cilvēki domā, ka esam aukstumizturīgi un ka mums patīk aukstums, bet viņi nezin, ka aukstā laikā mums ir apkure, jo tas, ka ārā ir ziema, nenozīmē, ka arī iekšā būtu jāsalst.

Otrs padoms: arī ziemā iet silti ģērbtiem un ne tikai ārā, bet arī iekštelpās.

Citādi ir ar autobusiem, metro un veikaliem ziemā, jo tur varam izbaudīt līdz pat 30 grādu karstumu, lai arī šis gadījums attiecas arī uz Latviju. Padoms, vasarā vienmēr līdzi ņemt kaut ko vieglu, lai nebūtu auksti, bet ziemā iet silti ģērbtiem ar iespēju vienā brīdī šo to novilkt, lai nebūtu karsti.

Ja dodamies uz kādu bāru, tad, lai ko arī mēs izvēlētos malkot, varat būt droši, ka ne tikai vasarā, bet arī ziemā, glāze (neatkarīgi no dzēriena, ko izvēlēsieties) būs līdz augšai pilna ar ledu. Izņēmumi ir dzērieni, kur nekad neliek ledu, kā piemēram, alus vai sula.

Interesanti, ka pavasarī, kad parādās pirmais siltums, cilvēki joprojām turpina valkāt ziemas drēbes, kamēr ārzemnieki jau nomainījuši uz vasaras drēbēm un bauda pirmos saules starus. Šajā ziņā spāņi turas līdz pēdējam brīdim, līdz viņi nolemj nomainīt uz vasaras drēbēm, kas neiet kopā ar manis iepriekš rakstīto.

Galu galā sanāca liela sūdzēšanās. Varbūt arī to varētu nosaukt par kultūras atšķirību, jo mēs esam pierauduši pie mērenām temperatūrām telpās, bet spāņi dod priekšroku aukstumam. Īstenībā nav jau tik grūti piemēroties apstākļiem un galu galā nav jau tik traki, jo dzīvojam draudzīgi, viens siltāk ģērbts, otrs mazāk, bet visi apmierināti.