Spānija Latvija: Šis blogs ir veltīts Latvijai un Spānijai, tāpēc raksti par Latviju lasāmi spāniski, bet raksti par Spāniju latviski. Blogā var atrast sākot ar receptēm līdz ceļojumu aprakstiem, tradīcijām un vienkārši interesantām lietām.

España Letonia: Este blog se dedica a Letonia y España por eso los artículos de Letonia están en español y los artículos de España en letón. ¡Descubre Letonia en este blog!

7 oct 2011

Don Benito

Don Benito atrodas Badahosas (Badajoz) provincē. Ar 34 000 iedzīvotājiem tā ir trešā lielākā pilsēta šajā provincē un tās platība ir 55,926 ha. Don Benito raksturīgas siltas ziemas un sausas un karstas vasaras.
Šo pilsētu ieskauj tādas pilsētas kā Vijanueva de la Serena (Villanueva de la Serena), Medejina (Medellín), Orejana la Vjeha (Orellana la Vieja) un citas.

Kā nokļūt:

Don Benito autostacija atrodas pilsētas ziemeļos un tā savieno pilsētu ar citām Ekstremaduras (Extremadura) pilsētām, piemēram, Meridu (Mérida), Badahosu (Badajoz), Kaseresi (Cáceres), tāpat kā ar Andalūzijas autonomiem apgabaliem (Comunidades Autónomas de Andalucía), Kastīliju un Leonu (Castilla-León), Kastīliju-Lamanču (Castilla-La Mancha), Madridi (Madrid), Basku zemi (País Vasco), Levanti (Levante) un Kataloniju (Cataluña).

Vilcienstacija, kas atrodas Konstitūcijas avenīdas galā, savieno pilsētu ar Madridi (Madrid), Barselonu (Barcelona), Valensiju (Valencia) un Siudad Real (Ciudad Real), kur var pārsēsties uz ātrgaitas vilcienu (AVE).

Tiem, kas vēlas braukt ar mašīnu, jāizvēlas automaģistrāle A-5.

Vēsture:

Dati par Don Benito dibināšanu atrodami dokumentos no 15.gadsimta. Tā dibināšanu saista ar pirmajiem Dona Jorentes (Don Llorente) ciema iedzīvotājiem. Don Jorente bija mazs ciems, kas bija uzbūvēts pārāk tuvu Guadianas (Guadiana) upei, tāpēc iedzīvotājiem to nācās pamest biežo plūdu dēļ. Don Jorente iedzīvotāji devās uz dienvidiem, kur nodibināja Don Benito daudz drošākā vietā.

Pastaiga pa Don Benito:

Imperiālais teātris (Teatro Imperial) atrodas Doņjas Konsuelo Torres ielā (calle Doña Consuelo Torre) blakus Spānijas laukumam starp brīnišķīgiem arhitektūras vērtības namiem. Teātri atklāja 1915.gadā Moderno zāli (Salón Moderno). Šī zāle pamatīgi cieta Pilsoņu kara laikā, tāpēc no jauna durvis atvēra 1939.gadā uzņemot daudzus nozīmīgus nacionāla mēroga zvaigznes. To pārveidoja 90.gadu sākumā un teātris tagad tiek izmantots kultūras pasākumiem.
Adrese: Calle de Doña Consuelo Torres 10

Spānijas laukums (Plaza de España) atrodas pašā pilsētas centrā un aizņem apmēram 6600 m². Tajā atrodas vienīgā strūklaka Spānijā "Piemineklis ūdenim un zemei", kur vīrietis veidots no akmens, bet sieviete no bronzas. Tās autors ir skupltors Peress Komendadors (Pérez Comendador). Strūklakās iekšpusē varam lasīt mediķa un humānista D.Selestino Vegas Mateosa (D.Celestino Vega Mateos) rakstīto dzejoli upei Guadiānai (Guadiana). Spānijas laukums tika pārveidots 1965.gadā.

Adrese: Plaza de España

Jaunavas Gvadalupes kapela (Capilla Virgen de Guadalupe), kas piederēja Svētā Andreja slimnīcai (Hospital de San Andrés), bija pirmā slimnīca, kas 16.gadsimtā atradās šajā apkārtnē. Joprojām saglabājusies tās pirmatnējā fasāde. 2002.gadā notika pēdējā interiora renovēšana. Mūsdienās kapela veltīta dievkalpojumiem.
Adrese: Calle de la Virgen

Svētā Sebastjana rajons (barrio de San Sebastián) ir ne tikai pilsētas augstākais punkts, bet arī vēsturiski vissvarīgākā vieta, jo tieši tur sāka celt Don Benito. Pa stāvām un šaurām ielām ar tradicionālām mājām, kas saglabājušas pagātnes elpu, varam nokļūt līdz Svētā Sebastjana baznīcai (Iglesia de San Sebastián), kur savulaik notika Mestas sapulces. Mesta bija nozīmīga lopkopēju ģilde, jo dominēja svarīgu Spānijas ekonomikas daļu.

Svētā Sebastjana baznīca bija pirmā pilsētas kapela uzcelta par godu mocekļiem Svētam Fabiānam (San Fabian) un Svētam Sebastjanam (San Sebastián). No tās kāpnēm paveras brīnišķīgs skats ne tikai uz upes Guadianas ietekmēto ieleju (Vega del Guadiana), bet arī uz Medejinas pili (Castillo de Medellín).
Adrese: Calle de Arraba 30


Etnogrāfisko muzeju (Museo Etnográfico) atvēra 2000.gadā un tajā var apskatīt, kādi bija šī apriņķa cilvēki un kā viņi dzīvoja vairāk kā pirms 50 gadiem. Muzejā ierīkotas 35 zāles ar vairāk kā 4000 eksponātiem, kas atsauc atmiņā laukos dzīvojošu cilvēku dzīvesveidu, tradīcijas un to profesijas, kā arī zemes īpašniekus un sabiedrības vidusslāni, kas dominēja pār daudziem zemniekiem. Muzejs atspoguļo pilsētas indentitāti, īpaši tāpēc, ka radies pateicoties pašiem Don Benito iedzīvotājiem, jo tieši viņi ir izveidojuši šo kolekciju, aizdodot un dāvinot eksponātus muzejam, kas muzeju padara īpašu. Vērts piebilst, ka muzejs atrodas labi pazīstamā Grāfa mājā (Casa del Conde). Šeit arī atrodas tūrisma birojs.
Adrese: Plaza del Museo

Ave Marijas amfiteātri (Anfiteatro de Ave María) uzbūvēja 1927.,1928.gadā, lai izvietotu jezuītu skolas, bet kopš 1985.gada to uzskata par Pilāra avenīdas (Avenida del Pilar) koncertu vietu.
Adrese: Avenida del Pilar


Don Benito ir  Pašvaldības parks "Las Alberkas" (Parque Municipal "Las Albercas") ar 12 ha platību. Parks atrodas tāda paša nosaukuma rajonā un tajā ir dažādas brīvā laika pavadīšanas iespējas - sporta, kultūras un izklaides aktivitātes. Parkā var apskatīt mākslīgi veidotu ezeru, skatupunktu un visdažādākās koku šķirnes. Parku atklāja 2003.gadā.
Adrese: Carretera de Circunvalación

Neoromāniskā stilā veidotā Svētā Jāņa baznīca (Iglesia de San Juan) celta 1888.gadā pateicoties Konsuelo Torres kundzes dāsnam ziedojumam. No 1978.gada to vada misionieri Klaretiāņi (Misioneros Claretianos).
Adrese: Calle de San Juan 1

Pašvaldības parks "Tjerno Galvāns" (Parque Municipal Tierno Galván), kas uzcelts par godu slavenam spāņu politiķim, sociologam, juristam un esejistam Tjierno Galvānam (Tierno Galván). Parku veidojis  Manuels Markess (Manual Márquez) no 1942.-1945.gadam. Apmeklētājus pārsteidz ne tikai grandiozais parks, kas aizņem 90 000 m², bet arī ar augu un koku dažādību. Pēdējos gados parkā uzbūvēts kiosks-bārs un mūzikas estrāde, kur notiek dažādi kultūras pasākumi. Šis parks ir viens no lielākajiem Ekstremadurā.
Adrese: Avenida de la Constitución un Calle de Ayala krustojums

Pašā pilsētas centrā atrodas Konstitūcijas avenīda (Avenida de la Constitución), kas sākas Spānijas laukumā (Plaza de España) kā Groisāra iela (Calle Groizar) un turpinās līdz pat pašvaldības parkam "Tjerno Galvāns". Šī ir tā vieta, kur cilvēki iet iepirkties, jo apmēram 3 km garumā ir tikai un vienīgi veikali. Kad cilvēkiem papras kaut ko par Don Benito, lielākai daļai cilvēku pirmais, kas ienāk prātā ir tieši šī avenīda.


1930.gadā arhitekts Antonio Rubio (Antonio Rubio) Mansanedo laukuma (Plaza de Manzanedo) vietā uzcēla Pārtikas tirgu (Mercado de Abastos), kura fasādē redzam arābu ietekmi.
Adrese: Calle de la Villanueva

Nozīmīga ir renesanses stilā celtā Santjago baznīca (Iglesia de Santiago), kas arī atrodas šajā laukumā. Baznīca, kas atgādina katedrāli pēc tās izskata un atrašanās vietas, uzcelta 16.,17.gadsimtā.
Adrese: Calle de Villanueva

Krustu kapela (Ermita de las Cruces), kas atrodas Ortigas kalna (Sierra de Ortigas) nogāzē (ortiga = nātre), tika uzcelta pēc Jaunavas parādīšanās ganam Bastiānam (Bastián), kad viņš ganīja kazas. Kapela ievērojama ar savu baroka altārgleznu, kas nāk no marķīza Monsatlū (Monsatlú) pils, tāpat kā ar Krustu Jaunavas skulptūru, ko veidojis Pedro Torresa Isunsas kungs (Don Pedro Torres Isunza). Tajā pašā vietā atrodas kapelas sarga māja un plaša zāle kapelas vajadzībām. Krustu Jaunavas svētkus svin 12.oktobrī, jo tieši šajā dienā tā parādījās Bastiānam. Ir izveidots ceļš 7 km garumā un ik pēc 500 m uzlikts krusts, lai atzīmētu ceļu, ko daudzi cilvēki cilvēki izmanto, lai veiktu pārgājienus.
Adrese: var sākt Spānijas laukumā un izvēlēties Calle de la Virgen, kas vēlāk maina nosaukumu uz Calle de las Cruces un turpināt taisni uz priekšu.


Pēc kapelas apskates ir iespēja izbaudīt dabu un doties pārgājienā pa ekotūrisma taku, kas ir 24 km gara.

Don Benito svētki:

Svētā Sebastjana rajona svētkus (Fiesta del Barrio de San Sebastián) svin no 17.-20.janvārim, jo 20.janvāris ir Svētā Sebastjana diena. Šajās dienās tiek organizēti dažādi kultūras, sporta pasākumi. Starp pasākumiem atzīmējama izsole par godu Svētam Sebastjanam (Ramo de San Sebastián), kur var iegādāties visu, ko sirds kāro, un Vakija (Vaquilla), kad ielās palaiž vienu telēnu un cilvēki cenšas izbēgt - līdzīgi kā Svētā Fermina (San Fermín) svētki Pamplonā, kur ielās palaiž daudz vēršus.

Žēlsirdības rajona svētki (Fiesta del Barrio de la Piedad) tiek rīkoti par godu šim rajonam, kas ļoti audzis pēdējā dekādē. Tos svin maija pirmajā nedēļā, kad notiek dažādi pasākumi.

Svētā Gregorija rajona svētki (Fiesta del Barrio de San Gregorio) tiek svinēti 9.maijā Svētā Gregorija dienā. Šiem svētkiem raksturīga 'Teļa loterija' (Rifa del Choto). Tiešām šai loterijā var vinnēt telēnu.

Svētā Isidro rajona svētkus (Fiesta del Barrio de San Isidro) atzīmē 15.maijā Svētā Isidro dienā.

Svētā Huana rajona svētkus (Fiesta del Barrio de San Juan) svin 24.jūnijā, tātad Jāņos, jo Huans ir spāņu Jānis. Tie rīkoti dažādi pasākumi, kur svarīgi izcelt arī mums tradicionālo Jāņu ugunskuru (Hoguera de San Juan).

Santiago rajona svētkus (Fiesta del Barrio de Santiago) tikai nesen atsāka svinēt. Tos svin 25.jūlijā.

Septembra fēriju (Feria de septiembre) svin no 8.septembra, kad milzīgā laukumā tiek uzcelts atrakciju parks, tirdziņš, kafejnīcas, resotrāni, diskotēkas, skan skaļa mūzika, lai piesaistītu uzmanību. Pa dienu atrakcijas apmeklē bērni ar vecākiem, bet jaunieši ballēties sāk vakara pusē apmeklējot atrakcijas un dejojot diskotēkās līdz saulrietam, kad tās tiek slēgtas.

La Velā (La Velá) ir pēdējā diena, kad ļaudis veselu dienu var iet lūgties pie Jaunavas, jo nākamajā dienā to nes atpakaļ uz kapelu. Bet viss sākas, kad vairākas nedēļas pirms La Velā no kapelas Jaunava tiek atnesta uz pilsētu. La Velā Don Benito notiek 12.oktobrī. Interesanti, ka šajā dienā notiek ķirbju konkurss. Cilvēki nes svērt un salīdzināt ķirbjus pēc lieluma, kā arī gatavo visdažādākos ēdienus no ķirbja. Dienas beigās nosaka uzvarētājus. Kāpēc tieši ķirbjus? Tāpēc, ka šajā apkaimē audzē daudz ķirbjus. Donbenitiešus (dombenitenses) pat sauc kalabasoniešiem - 'ķirbjiešiem' (calabazones) - tas ir mans tulkojums, bet tikai tāpēc, lai saprastu nozīmi.

Lielākā daļa informācija ņemta no Don Benito ceļveža

Don Benito bildēs: 

Svētā Santjago baznīca
Ir vērts apskatīt arī iekšpusi
Pie baznīcas šāds uzraksts: Aizliegts laist lielus vai mazus ūdeņus, sods 4 reāli.
Spānijas laukumā
Bārs ar nosaukumu "Ala" (La Cueva)
Pie luksofora
Ja redzam šādu ierīci, tad jānospiež poga un iedegsies uzraksts "Espere verde", kas nozīmē "Gaidi zaļo gaismu". "Peaton pulse" nozīmē "Gājēju pārēja, piespied".
Pilāra avenīda - Avenida del Pilar
Ko tautā sauc par Palmu avenīdu.
Pie Krustu Jaunavas kapelas
Krustu Jaunava savā godībā
Arī rūķi dzīvo pie kapelas
Ponijs dodas ceļā uz Krustu Jaunavas kapelu













Don Benito kartes:


Don Benito karte 1

Don Benito karte 2

No hay comentarios:

Publicar un comentario