Spānija Latvija: Šis blogs ir veltīts Latvijai un Spānijai, tāpēc raksti par Latviju lasāmi spāniski, bet raksti par Spāniju latviski. Blogā var atrast sākot ar receptēm līdz ceļojumu aprakstiem, tradīcijām un vienkārši interesantām lietām.

España Letonia: Este blog se dedica a Letonia y España por eso los artículos de Letonia están en español y los artículos de España en letón. ¡Descubre Letonia en este blog!

15 jun 2012

Tortitas de patatas – Kartupeļu pankūkas


 Ingredientes (para 2 personas):

Patata rallada    500 gr
Cebolla grande 1/3
Harina               2 cucharadas soperas
Huevo               1
Sal
Pimienta






Pelamos y rallamos las patatas y cortamos la cebolla en trocitos muy pequeños. Quitamos el líquido que ha salido de rallar las patatas y le añadimos la cebolla. Ponemos sal, pimienta, harina, huevo y mezclamos la masa.


Después calentamos el aceite y colocamos las tortitas en la sartén para freirlas de ambos lados. Las comemos calientes acompañandolas de nata ácida o alguna mermelada agria, por ejemplo, de arándanos rojos.


¡Buen provecho!

14 jun 2012

Vasaras sarkanvīns – Tinto de verano



Tinto’ = sarkanvīns
Verano’ = vasara

Šis ir ļoti viegli pagatavojams dzēriens, ko parasti dzer karstajās vasaras dienās.

Vasaras sarkanvīns radies bārā “Vargas”, kas atrodas uz Kordovas (Córdoba) šosejas. Tagad tas asociējas ar karstu vasaras dienu, ūdens tuvumā, ja iespējams, un draugiem, kas kopīgi bauda šo gardo dzērienu.

9 jun 2012

Madride Rīgā


La entrevista en español la podemos leer aquí.
La receta de Jacinto aquí

Kā jau mums labi zināms, šajā blogā varam lasīt par Latviju un Spāniju. Parasti rakstām par tradicionāliem svētkiem, publicējam katrai tautai raksturīgas receptes un dažādu pilsētu aprakstus, bet šoreiz mums ir iespēja izlasīt pirmo bloga interviju un tā ir ar Hasinto (Jacinto). Galu galā, kam gan var būt lielāka saikne starp Spāniju un Latviju kā spānim, kurš dzīvo Rīgā, kur ir atvēris spāņu restorānu „Madride”.



Sveiks! Kā iet?

Sveika! Ļoti labi, man ir prieks sniegt tev interviju.

Interviju sāksim ar Spāniju. Pastāsti mums mazliet par savu dzīvi Spānijā.

Es esmu no Madrides. Iepriekš dzīvoju Madridē, bet brīvdienas un atvaļinājumus mēdzu pavadīt Palensijā (Palencia), manas mammas dzimtajā pilsētā, kura man vienmēr bijusi mīļa. Lielāko daļu savas profesionālās darbības strādāju celtniecības uzņēmumos kā rasētājs un darbu uzraugs.

Kā tev patīk dzīve Latvijā? Kāpēc tieši Latvija?

Esmu apmierināts ar dzīvi Latvijā, jo man ļoti patīk šī valsts. Man Latvija nebija nejauša izvēle, mana sieva ir latviete, mēs iepazināmies Spānijā, kad viņa bija atbraukusi atpūsties. Vairākus gadus dzīvojām šķirti, tiekoties tikai atvaļinājumu vai brīvdienu laikā gan Spānijā, gan Latvijā kā arī citās Eiropas valstīs, līdz beidzot izlēmu meklēt laimi Latvijā.

Pirms doties uz Latviju, zināji kaut ko par šo valsti?

Patiesībā ļoti maz. Zināju, ka tā ir maza valsts, kura atrodas Eiropas ziemeļaustrumos un agrāk bija iekļauta Padomju Savienībā. Vēl par Latviju biju dzirdējis sakarā ar tās sportistu sasniegumiem.

Kalimočo – Kalimotxo/ Calimocho


Kalimočo (kalimotxo - basku valodā, calimocho - spāņu valodā) ir atspirdzinošs dzēriens, kas pagatavots no kolas (Coca-cola) un lēta sarkanvīna.

Vārds ‘kalimočo’ radies 1970.gados. Tā izcelsme nav īsti zināma, bet pastāv vairākas versijas.

Populārākā versija jau ir kļuvusi par leģendu. Darbība notiek Basku zemē 1972.gadā Algortas pilsētas Puerto Vieho (Puerto Viejo) daļā. Iedomājamies pilsētas svētkus ar visiem tiem piederošiem tirgotājiem, to skaitā dažādu dzērienu tirdzniecības vietas ar bāra leti. Vienā no tādām tirgotāji pamanīja, ka pārdošanai domātais vīns bija sabojājies un, pirms tā izmešanas, viņiem ienāca prātā doma sajaukt to ar kādu citu dzērienu, lai nezaudētu naudu.  Sajaukuma izgudrotāji bija divi vīri, saukti Kalimero (Kalimero) un Močo (Motxo). Cilvēkiem garšoja jaunizgudrotais kokteilis un viņiem par godu, to sāka saukt par kalimočo. Līdz 1980.gadam dzēriens ātri kļuva pazīstams Basku zemē un Navarrā, bet vēlāk jau visā Spānijā.

29 may 2012

Salmón con salsa de nata y mariscos

La receta del chef Jacinto del restaurante español ¨Madride¨ en Riga.
La entrevista con Jacinto podemos leerla pulsando aquí.
Interviju ar Hasinto latviešu valodā varam lasīt šeit.


Ingredientes:

4 medallones de salmón (Aproximadamente 800 gr)
1 cebolla grande
1 zanahoria
2 dientes de ajo
1 cucharada de harina
200 ml de nata
Medio litro de caldo de pescado
Sal y perejil
 3 ó 4 cucharadas de aceite de oliva
16 mejillones con cáscara
16 almejas con concha
200 gr de mejillones sin cáscara y gambas peladas.

Elaboración:

Comenzamos calentando el aceite de oliva en una cazuela ancha con tapadera. Picamos muy fino los ajos y los añadimos a la cazuela, a la vez que dos o tres pizcas de perejil. Una vez está frito el ajo, incorporamos la cebolla picada muy fina y la zanahoria rallada. Tapamos y dejamos freir. Una vez se dora la cebolla y se ablanda la zanahoria, introducimos la cucharada de harina, mezclamos bien y dejamos freir unos minutos la harina, transcurridos estos minutos, añadimos la nata y mezclamos, tapamos y dejamos un par de minutos más. Mezclamos un par de veces y vertemos el caldo, si no se tiene caldo de pescado, con el ajo se puede mezclar una cucharadita de concentrado de pescado y verter agua. Mezclamos nuevamente y dejamos reducir. En este momento esta preparada la salsa, esto se puede preparar por adelantado y en el frigorífico se puede tener hasta unos minutos antes de terminar la receta.

26 may 2012

Paraísos cercanos - Repúblicas bálticas, una memoria recobrada

Programa dedicado a las repúblicas bálticas, Lituania, Letonia y Estonia. Son tres pequeños países que turísticamente tienen un enorme potencial. Sus tres capitales, Vilnius, Riga y Tallin, poseen cascos históricos declarados patrimonio de la humanidad por la Unesco. A lo largo del recorrido se observa como la historia ha dejado huella en la fisionomía de sus ciudades. En estos países la naturaleza ocupa un espacio importante, la acción del hombre apenas la ha modificado. Su reciente entrada en la Unión Europea es un testimonio de su voluntad de modernidad. El programa se divide en diferentes apartados de los que se rotula su nombre.

20/06/2004 (de rtve.es)



Sobre Letonia en el minuto 21.

Historia de Letonia en 9 minutos - Latvijas vēsture 9 minūtēs



Un modo de conocer la historia es leer libros, pero otro ver esta animación "Latvietis" (Letón). En 9 minutos podemos enterarnos de la historia desde los primeros tiempos hasta hoy en día además con un toque de humor.



¡Disfrutadlo!



Fuentes usadas:
  1. Latvietis - apraksts 
  2. Latvietis - youtube

20 may 2012

Madrid en Riga


Interviju latviešu valodā varam lasīt šeit.

Como ya sabemos este blog va sobre Letonia y España. Normalmente escribimos artículos sobre fiestas, recetas y viajes a ciudades distintas, pero en esta ocasión por primera vez tenemos una entrevista con un español. Al fin y al cabo quien puede tener más relación con España y Letonia que un español viviendo en Letonia que ha abierto un restaurante llamado ¨Madride¨. Su nombre es Jacinto y le vamos a preguntar cosas sobre su vida en España y en Letonia y por supuesto también sobre su restaurante.



¡Buenos días! ¿Qué tal?

Buenos días, muy bien, encantado de hablar contigo.

Vamos a empezar la entrevista con España. Cuéntanos sobre tu vida en España. 
             
Soy de Madrid y viví siempre allí. Gran parte de mis vacaciones las disfruté en Palencia, la tierra de mi madre, a la cual tengo un gran cariño. Prácticamente toda mi vida profesional estuvo dedicada a la construcción, como delineante o administrativo.

¿Qué tal la vida en Letonia? Y ¿por qué Letonia?

La vida en Letonia muy bien, me gusta mucho este país. La elección de Letonia no fue casual, conocí a mi mujer en unas vacaciones en España y después de varios años separados y viajando por Europa, me decidí a dejar mi pais y venir a buscar fortuna en Letonia.

¿Antes de venir a Letonia sabías algo de este país?

La verdad, tengo que ser franco, no conocía mucho de tu país. Sabía que era un pequeño país del noreste de Europa, antigua república soviética. Y algunas referencias deportivas.

14 abr 2012

Cestitas de nube - Zefīra groziņi



Al principio tenemos que preparar las cestitas, podemos ver la receta aquí.

Consejo: He usado moldes pequeños para las cestitas que se pueden comer de un muerdo pero os aconsejo usar moldes más grandes para poder disfrutar más de la guarnición, en este caso de las nubes.

Ingredientes:
Mermelada
Huevo              2 claras
Sal                   1 pizca
Azúcar             1/2 vaso
Agua                1/3  vaso

12 abr 2012

Torrihas – Torrijas




Torrihas (torrijas) ir tipisks Svētās Nedēļas (Semana Santa) ēdiens. Tās ir saldas un ļoti garšīgas, un pats svarīgākais, viegli pagatavojamas.

Sastāvdaļas:
Piens 0,5l
Baltmaize
Kanēļa standziņa
Olas 3
Kanēlis
Cukurs
Eļļa

Svētā Nedēļa Spānijā – Semana Santa en España


Pēc karnevāla otrie nozīmīgākie svētki Spānijā ir Svētā Nedēļa (Semana Santa) jeb mūsu izpratnē Lieldienas. Par to, kā tie tiek svinēti, šajā rakstā. 

Īsumā

Spānijā nedēļu pirms Lieldienām sākas kristīga satura gājieni (procesijas). Tas ir laiks, kad cilvēki piemin Kristus ciešanas un nāvi. Gājienā piedalās cilvēki, kas pieder kādai no brālībām. Katrai brālībai ir savs gājiens, kurā noteikts skaits cilvēku (skaits var sasniegt pat 40 cilvēkus) uz saviem pleciem nes lielas svēto koka figūras. Sākotnēji nesēji jeb ‘kostaleros’ (costaleros) bija ticīgie, kas nožēloja kādus grēkus, vai arī tieši otrādi, vēlējās izrādīt pateicību. Mūsdienās par nesējiem kļūst tikai brālības biedri.


Katrai brālībai ir savs tērps, sava krāsa, dažām arī speciālas kapuces, kas aizsedz seju. Lielai daļai tūristu šīs kapuces atsauc atmiņā kukluksklanu, lai arī līdzīgais tērps ir tikai sakritība. Šie tērpi ataino Nacaretes iedzīvotājus (Nazarenos).

9 abr 2012

La Pascua en Letonia – Lieldienas Latvijā



La Pascua (Domingo de Resurrección) celebra el soslsticio de primavera, la llegada del sol y el resurgir de la naturaleza. En Letonia encontramos las tradiciones cristianas fundidas con las costumbres paganas. Entre estas tradiciones ancestrales encontramos la celebración de la semana silenciosa (klusā nedēļa) que se celebra una semana antes, comienza el Domingo de Ramos, en Letonia el Domingo de la Zargatilla (Pūpolsvētdiena),  destacando el Jueves Verde (Zaļā Ceturtdiena) y el Viernes Grande (Lielā Piektdiena). Desde el Domingo de Ramos o de la Zargatilla hasta la Pascua existe una tradición que consiste en dar golpes con ramas en flor de la zargatilla mientras se repiten los mantras tradicionales; “la salud dentro, la enfermedad fuera” (Veselība iekšā, slimība ārā!)  y “redondo como el amento de sauce” (Apaļš kā pūpols!).

3 abr 2012

Madrides gaisa vagoniņš - Teleférico de Madrid


1969.gada 26.jūnijā toreizējais Madrides mērs  Karloss Arias Navarro (Carlos Arias Navarro) kopā ar savu sievu devās primajā izbraucienā ar karodziņiem izrotātu gaisa vilcieniņu no stacijas Rosales uz Casa de Campo ([Kasa de kampo] – Lauku māja).


Uzņēmums ‘Teleférico de Rosales’ nodibināja 1967.gada 6.septembrī, bet pirms tam tā paša gada 19.jūlijā Madrides dome uzņēmumam bija piešķīrusi zemes gabalu, kas atradās otrā galā - Casa de Campo – lai uzbūvētu gaisa vagoniņam nepieciešamās instalācijas. Pašreiz uzņēmums pieder grupai ‘Parques Reunidos’ (Apvienotie parki).

Gaisa vilcieniņu trasi būvēja Šveices uzņēmums ‘Von-Roll’ un tā tika pabeigta pēc viena gada ilgiem un nopietniem darbiem. Kopš tā laika jau apritējuši vairāk 40 gadi un tūkstošiem tūristi dodas mājās ar atmiņām par skaistākajiem Madrides skatiem.

1 abr 2012

Karnevāla tradīcija Spānijā - Carnaval en España


Esam varbūt šo un to dzirdējuši par karnevāliem, īpaši jau par Riodežaneiro karnevālu, kad par to stāsta televīzijā un pat ir iespēja apskatīt kādu fragmentu. Bet, kā jau mums zināms, šajā blogā varam lasīt par Latviju un Spāniju, tāpēc arī šoreiz par karnevāliem Spānijā, jo arī šajā valstī šī tradīcija tiek ļoti kopta.

Vēsturnieki, kas pētījuši karnevālu izcelsmi, saka, ka tie tika svinēti jau Ēģiptē un Šumerā apmēram pirms 5000 gadiem. To pamatā bija dievu godināšana. Mūsdienās tos svin februārī apmēram trīs dienas, kad cilvēki ģērbjas tam īpaši sagādātos tērpus.